Līdz šim nebija obligāti nodrošināt iedzīvotājiem iespēju norēķināties tieši par piegādāto siltumenerģiju vai citiem pakalpojumiem. Tagad plānots piedāvāt šādu izvēli, un mājas iedzīvotāji vienojoties varēs slēgt līgumu ar piegādātāju. «Ja būs spēkā šāda likuma norma, tad siltumenerģijas piegādātājs nevarēs atteikt. Daļā Latvijas pilsētu jau šāda sistēma ir ieviesta, un nepastāv nekādas problēmas,» norāda Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sekretārs Viktors Valainis, prognozējot, ka arī Rīgā tam nevajadzētu radīt sarežģījumus.
Tiešā norēķinu sistēma piedāvāta kā viens no apkures parādu risinājumiem. Tas mazinātu risku, ka iedzīvotāju samaksātā nauda par apkuri nonāk neparedzētiem mērķiem, un pasargās cilvēkus no negodprātīgiem apsaimniekotājiem, uzskata V. Valainis. Diena jau rakstīja, ka Rīgā 1. janvārī apkures parādu summa bija 28,4 miljoni latu, kas ir par 2,9 miljoniem latu vairāk nekā pirms gada, bet Latvijas iedzīvotāju parāds audzis par 24,9%, sasniedzot 39,67 miljonus latu. A/s Rīgas siltums prognozē, ka martā siltuma rēķini varētu būt vidēji 17-20% lielāki nekā februārī, tomēr ne augstāki kā janvārī un decembrī, ziņo LETA.
Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisija plāno vēl turpināt izskatīt citus risinājumus apkures parādu problēmu risināšanai, kā, piemēram, izlīdzinātais maksājums.