Uz projekta izskatīšanu 2. lasījumā bija iesniegti vairāk nekā 60 priekšlikumu, tas nobremzēja tā pieņemšanu līdz 1. maijam, kad beidzās ierobežojumi ārzemniekiem iegūt Latvijas zemi. Tagad tā ir nonākusi brīvajā tirgū un ikviena persona var iegādāties neierobežoti daudz zemes, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība). Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvija varēja liegt citu valstu pilsoņiem iegūt Latvijas zemi septiņus gadus, pēc tam šo termiņu pagarinot vienu reizi uz trim gadiem - līdz 2014. gada 1. maijam.
Saeimas sēdē vairs nebija strīdu par to, cik daudz zemes varēs iegādāties viena persona, bet gan par Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) deputāta Jāņa Dombravas iniciatīvām. No tām viena apzināti bija vērsta uz ES noteiktās procedūras pārkāpšanu, ignorējot saistības, kuras Latvija uzņēmusies, ko deputāts arī atzina. J. Dombrava ierosināja paredzēt, ka Latvijas zemi varēs iegādāties pilsoņi tikai no tām ES valstīm, kurās tiešo maksājumu apjoms uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes nepārsniedz Latvijai piešķirto maksājuma apjomu. Tāda, piemēram, ir Horvātija.
Deputāts norādīja, ka tā Latvija varētu iegūt laiku, kurā Latvijas zemes tirgus citu valstu interesentiem būtu slēgts. «Šis ir pašcieņas jautājums, nevis huligānisms,» sacīja J. Dombrava, reaģējot uz E. Smiltēna iepriekš secināto, ka «tas ir juridiskais huligānisms». Tomēr Ingmārs Līdaka (ZZS) brīdināja, ka demonstratīva saistību pārkāpšana šajā jautājumā var Latvijai radīt problēmas citās jomās. Viņam arī bija šaubas, vai Valsts prezidents varētu šādu likumprojektu izsludināt, kas nozīmētu tā atdošanu atpakaļ Saeimai, un tad «tas stāsies spēkā ap Jauno gadu». J. Dombravas iniciatīva neguva vairākuma atbalstu.
Likumprojektā ir noteikts, ka darījumus ar zemi līdz desmit hektāriem neskar ierobežojumi. Ir paredzēts, ka tagad zemi varēs iegūt arī biedrības, piemēram, Mednieku biedrība, vai ar dabas aizsardzību saistītās organizācijas, kurām līdz šim nebija šādas iespējas. Deputāti likumā arī paredz Zemes fonda darbību. Iespēja iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi būs fiziskām personām, kas būs reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji. Projektā ir paredzētas arī pirmpirkuma tiesības zemes kopīpašniekiem, nomniekiem vai zemes lietotājiem, kā arī personām, kuru īpašumam ir kopīga robeža ar izraudzīto zemes gabalu. Nākamais šajā pretendentu rindā ir jaunais zemnieks un arī Latvijas Zemes fonds.
Pret pirmpirkuma tiesību noteikšanu bija Saeimas Juridiskais birojs, kas aicināja izslēgt šo normu. Taču Saeima Juridiskā biroja ierosinājumu neatbalstīja. Arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) uzskatīja, ka pirmpirkuma tiesības būtu piešķiramas tikai kopīpašniekiem, pašvaldībām un valstij, kas šajā gadījumā būtu Zemes fonds. Savukārt E. Smiltēns norādīja uz nepieciešamību aizsargāt zemes tagadējo lietotāju biznesu. Līdz Zemes fonda darbības uzsākšanai arī paies vēl zināms laiks.