Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (TP) piekrita, ka plāni ir, bet «tie ir iegūluši plauktos un nav mehānisma, kā tos īstenot». Tāpēc Saeima kopā ar Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju nolēmusi rīkot šādu konferenci, lai izvērtētu, kā padarīt efektīvāku nacionālās attīstības stratēģiju ieviešanas un uzraudzības sistēmu. Otrdien apakškomisija sākšot analizēt konferencē izteiktos priekšlikumus un iespējas tos iekļaut likumos. Konferencē piedalījās ap 80 dalībnieku, kuru vidū bija ministriju pārstāvji un arī dažādu nozaru eksperti. Viens no viņiem - SIA Hanzas elektronika valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis - atzina, ka ir mēģinājis lasīt plānošanas dokumentus, bet tad atskārtis, ka «tajos nevar saprast ne vārda - ne domu, ne to, kas tajā ir svarīgs». Uzņēmējs aicināja plānošanas dokumentus gatavot katram cilvēkam saprotamā valodā, norādot uz galveno mērķi - katra indivīda konkurētspējas veicināšanu.
R. Vējonis uzsvēra, ka plānošanā, kas ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi, ir jāpārliek uzsvars no nozaru pieejas uz teritoriālo skatījumu. Ministrs atzina, ka ne vienmēr investīcijas plānotas atbilstoši teritoriju vajadzībām, kā piemēru minot ievērojamu līdzekļu ieguldījumu Ludzas slimnīcā. Jau iepriekš ziņots par treknajos gados uzbūvētām sporta, kultūras celtnēm, kuras pašvaldībām tagad ir grūtības uzturēt un noslogot. Kā viens no iemesliem tam bijusi arī investīciju dalīšana atrauti no nacionālās attīstības plānošanas, neizvērtējot konkrētās teritorijas vajadzības. Nozaru pieejas rezultātā palielinājušās atšķirības starp teritorijām. R. Vējonis kā nepareizas līdzekļu ieguldījuma sekas minēja gan pašvaldībām un valstij radītās problēmas, gan naudas izšķērdēšanu. Viņš arī atgādināja, ka Latvija novēloti sākusi izmantot ES fondu līdzekļus. Tagad Eiropas institūcijas jau gatavojas ES fondu nākamajam plānošanas periodam līdz 2020. gadam, «kamēr mēs Latvijā tikai strīdamies». R. Vējonis norādīja, ka koordinētas politikas trūkums ir nobremzējis Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādi. Tam ir jābūt pamatdokumentam, plānojot attīstību un arī ieviešot Saeimā pērn apstiprināto ilgtermiņa stratēģiju Latvija 2030. R. Vējonis uzskata, ka nepieciešams vienoties, kura ir tā pāri ministrijām stāvošā politiskā autoritāte, attīstības plānu ieviešanas virzītājspēks, kam esot jābūt premjera vai Saeimas līmenī.