Lai gan Saeima nesen akceptēja izmaiņas likumos, kas noteic, ka viņi nodokļu maksājumus varēs atlikt vai sadalīt, tas ir īstermiņa risinājums. Par eksportētājiem jādomā ilgtermiņā - atceļot reinvestētās peļņas nodokli, mazinot nodokļus un ievērojot tiesiskās paļāvības principus.
Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.-2020. gadam sākotnēji bija ietverts punkts, ka 0% reinvestētās peļņas nodoklis ir piemērojams tad, ja šie finanšu resursi tiek ieguldīti uzņēmuma iekārtu modernizācijā vai iegādē ražojošajā sektorā, pakalpojumu eksportā vai jaunu, uz eksportu orientētu produktu izpētē un attīstībā, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki. Lai gan Igaunijā šī pieeja veiksmīgi darbojas, Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji 2012. gadā to atzina par neefektīvu veidu, kā sekmēt izaugsmi, tāpēc šis punkts no NAP tika svītrots. Tā vietā nolēma ieviest nodokļu atvieglojumus ražošanas iekārtām, to iegādes vērtībai piemērojot palielināto koeficientu 1,5, kas teorētiski ļauj izdevumos norakstīt lielāku pamatlīdzekļa vērtību. Taču šis atbalsts, manuprāt, ir efektīvs tikai ražotājiem, jo pakalpojumu sektora pievienotā vērtība ir cilvēku zināšanas. Ar šo likuma normu valsts atbalsta tikai dažus.
19. septembrī LDDK iepazīstināja ar Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2018. gadam. Lai gan tajā vēl iespējamas izmaiņas, cerētās nodokļu samazināšanas vietā dokumentā ir solījumi nepalielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un efektivizēt nodokļu atvieglojumu sistēmu, arī piebilde, ka kopējo atvieglojumu un atbrīvojumu apjomu nav plānots mainīt. Tātad - par mazāku nodokļu slogu uzņēmēji vēl pāris gadu var aizmirst.
Izmaiņas nodokļu politikā sekmētu vietējā biznesa attīstību, taču, lai piesaistītu arī starptautiskos investorus, ir pēdējais laiks praksē ievērot tiesiskās paļāvības principu. Maijā publicētajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā ziņojumā par investīciju drošību un aizsardzību norādīts, ka jāturpina darbs ne tikai pie darījumu un tiesiskās apgrozības drošības veicināšanas, holdingu regulējuma pilnveidošanas un tiesu sistēmas efektivizācijas, bet arī normatīvā regulējuma stabilitātes veicināšanas un plašākas ieinteresēto pušu, nozares profesionāļu un sabiedrības iesaistīšanas likumdošanas procesā. Padome uzskata, ka uzlabojumi nepieciešami gan tiesu sistēmas, gan komerctiesību sadaļā un ir jārada tiesiskā bāze, kas pasargās uzņēmumus un to kapitālu, ja politiķi vēlēsies būtiski mainīt likumus.
Latvijas ekonomiskās attīstības pamatā ir uzņēmēju spēja attīstīties un meklēt arvien jaunus noieta tirgus, un es ceru, ka politiski ekonomiskā situācija politiķus mudinās mainīt solījumus pret reāliem darbiem. Uz iekšējā tirgus rēķina vien strauju izaugsmi nevaram gaidīt.
*A/s 4finance izpilddirektors