Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) Dienai skaidroja: lai gan alternatīvais likumprojekts ir labāks, tomēr komisija to nevar virzīt Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā, jo saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli tam ir jāpievieno gan LM, gan Finanšu ministrijas (FM) atzinumi. Taču FM paziņojusi, ka savu atzinumu var sniegt tikai šodien, kad likumprojekts jau ir jāizskata Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Taču kavēšanās ar likumprojekta izskatīšanu nav pieļaujama. A. Barča skaidroja, ka tāda steiga ir tādēļ, lai likumprojektu varētu iekļaut budžeta paketē. Tā kā budžeta apstiprināšana paredzēta Saeimas ārkārtas sēdē 6. novembrī, likumprojektam jābūt apstiprinātam otrajā un galīgajā lasījumā jau 31. oktobra parlamenta sēdē. Alternatīvais likumprojekts tapa tāpēc, ka valdības apstiprinātā likumprojekta anotācijā LM juristi norādīja uz vairākiem ar Satversmes tiesu saistītiem riskiem. Nozīmīgākais no tiem: vecākiem tiek liegtas izvēles iespējas - saņemt samazinātu pabalstu pusotru gadu pēc bērna piedzimšanas vai lielāku pabalstu, bet tikai gadu. Alternatīvais likumprojekts šādas izvēles iespējas paredzēja. Proti, vecāks varētu izvēlēties, pabalstu saņemt gadu 60% apmērā no sociālo iemaksu algu vai pusotru - 43,75% apmērā.
Alternatīvā likumprojekti autori Elīna Siliņa (neatkarīgā deputāte), Daina Kazāka (RP) un Imants Parādnieks (NA) norādīja, ka alternatīvais likumprojekts noņem visus Satversmes tiesas riskus. Komisijas deputāti gan vienojās, ka alternatīvajā likumprojektā paredzētās vecāku izvēles iespējas tiks iesniegtas kā priekšlikumi izskatīšanai virzītajā likumprojektā līdz 25. oktobrim. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts, LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) atzina, ka priekšlikumi par vecāku izvēles iespējām ir vērtējami pozitīvi. Tomēr negatīvi vērtē daudzas citas normas, piemēram, ka sociāli apdrošināti vecāki saņem divus pabalstus - gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. LM uzskata, ka tas ir netaisni pret sociāli neapdrošinātiem vecākiem. Tāpat vecākiem, īpaši ar zemākiem ienākumiem, ir izdevīgāk nevis pēc gada atgriezties darba tirgū, bet gan palikt mājās pusotru gadu. LM nav šādas pieejas atbalstītāja un uzskata, ka šo naudu būtu bijis lietderīgāk novirzīt bērna pieskatīšanas pakalpojumu attīstībai no gada līdz pusotra gada vecumam, lai vecāks var atgriezties darba tirgū.
A. Barča neslēpa sašutumu, ka komisijai ir jāstrādā «ugunsgrēka dzēšanas režīmā». Deputāte norādīja, ka ministrijai un valdībai bija pietiekami ilgs laiks likumprojekta izstrādei, lai tā izskatīšanai nebūtu jānotiek tādā steigā dažu dienu laikā. A. Barča atzina, ka vaina ir jāuzņemas koalīcijas partijām, kuru savstarpēji cīniņi un dažādie ultimāti apgrūtināja savlaicīgu likumprojekta izstrādi. Savukārt RP deputāte Daina Kazāka, kura ir viena no valdībā apstiprinātā likumprojekta izstrādātājām un aizstāvēm, vilcināšanos pārmeta LM, apvainojot to bezkaunībā. Tāpat D. Kazāka pārmeta LM, ka tā ir uzrakstījusi kritisku likumprojekta anotāciju. Labklājības ministre Ilze Viņķele to salīdzināja ar situāciju, kad tiek vainota kaitīga produkta etiķete, nevis pats kaitīgais produkts.