Miljonu maksāšana no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas par sagriezto zviedru kuģi ir pirmais, kas nāk prātā, domājot par valdības pārcentību elektroenerģiju par katru cenu ražot «zaļāk». Toreiz «svensoni» un līdz galam nenoskaidroti latvju bāleliņi uz lūžņa rēķina sev «sashēmoja» paprāvu naudas summu. Tagad līdzīga situācija jau veidojas ar jūras vēju parkiem, kam valdība sasolījusi nezin ko, bet par vārda neturēšanu var nākties maksāt draudzīgi visiem kopā.
Sasteigts Atjaunojamās enerģijas likumprojekts var izrādīties (maz ticams, ka muļķības dēļ) pietiekami pretrunīgs (ņemot vērā, ka ekonomikas ministrs nav nekāds ģēnijs un uz lielām nepatikšanām, piemēram, Latvijas slīgšanu tumsā un aukstumā, reaģē novēloti), lai «zaļo» (lasi: patērētājam dārgi maksājošo) elektroenerģijas ražošanas projektu īstenotāji un lobētāji nepalaistu garām iespēju nopelnīt.
Citiem vārdiem, aiz ofšoriem slēpjošies pašu iezemieši pa svešzemju baņķieriem piederošu naudu sapirks aiz trejdeviņām jūrām ražotas saules baterijas vai vēja ģeneratorus (kaut kur taču viņiem tie jāizmēģina), bet tīru vidi mīlošie Latvijas ļaudis (kā nekā arāju tauta) caur uzskrūvētajiem tarifiem par to visu noskaitīs papildu santīmus un latus no saviem aiz bada uztūkušajiem makiem. Bet, kad vējš lāgā nepūtīs vai laiks būs apmācies, nāksies pirkt kaimiņos saražoto enerģiju. Šādi «sagrieztu» Latvenergo mums nevajag.