Punkts vai daudzpunkte?
1. Kā jau varēja paredzēt, tautas nobalsošanas rezultātus abas puses tulkoja atbilstoši savām interesēm, «par» nometnei, tiesa, demonstrējot īpašu iecirtību. Proti, tā spītīgi atsacījās pamanīt ne tikai savu atbalstītāju, bet arī oponentu savākto balsu skaitu, atkal un atkal atgādinot, ka gandrīz 300 tūkstošu tomēr grib krievu valodas statusa paaugstināšanu. Vēl vairāk - lai «par» nometne nejustos zaudētāja un, dievs nedod, nesāktu analizēt savu politisko līderu rīcību, Lindermans un viņa sabiedrotie Saskaņas centrā (SC) ķērās pie labi zināmās taktikas «labākā aizsardzība - uzbrukums». Proti, burtiski tūlīt pēc nobalsošanas rezultātu publiskošanas tika izvirzītas jaunas prasības - kas izskatījās visai dīvaini, fonā skanot aicinājumiem sēsties pie saruna galda. Tiesa, šie politiskie spēki, cenšoties saviem atbalstītājiem iedvest, ka «nekas nav beidzies, uz priekšu uzbrukumā!», mazliet pārcentās - lai cik īgni jūtas balsotāji «par», diez vai viņus iejūsmina piesolītie nākamie referendumi, jo šo izpriecu pavadošā spriedze, informatīvās telpas piegružošana ar saukļiem utt. spēj nogurdināt arī SC elektorātu.
Ir izteiciens, ka kaujā ne tik daudz kāds uzvar, cik kāds zaudē. Pārfrāzējot - kaujas iznākumam būtiski, cik uzvarēta, apjukusi, muļķīgi izskatās kāda no pusēm. Un te jāsaka, ka t. s. latviešu partijas neizskatās sevišķi labāk par saviem pretspēlētājiem. Iedomāties, ka ar krievu valodas statusu neapmierinātie visā nopietnībā pieņems maiņas darījumu «viena valsts valoda, toties pareizticīgo Ziemassvētki - valsts līmeņa svētku diena», ir vai nu infantilisms, vai tukšvārdība, labi zinot, ka tā ir parunāšana, jo kaut kas jau jāsaka ir. Šādi žesti neko nemaina. Vai gan Latvijas augstākās amatpersonas nav bijīgi apmeklējušas Kristus Piedzimšanas katedrāli Rīgā, braukušas uz 9. maija svinībām Maskavā? Vai tas ir kaut kā īpaši sildījis dusmīgo cittautiešu sirdis? Laikam jau ne. Vēl pirms referenduma bieži tika minēts, ka latviešu valodas apguve nav rezultējusies cittautiešu vidē kā vēlme to lietot. Pēc referenduma savukārt tiek apgalvots, ka lielāks valsts atbalsts latviešu valodas apguvei būs teju vai brīnumlīdzeklis. T. s. latviešu politiķu vēlme pa galvu, pa kaklu nākt klajā ar kaut kādām idejām un solījumiem var radīt iespaidu, ka krievu valodas statusa maiņa noraidīta ar nelielu balsu pārsvaru un nu steidzīgi jāreaģē. Tieši tāpēc, ka runa ir par ļoti nopietnu jautājumu, nav jāstrebj karsts.
Bankas kā zombiji
2. Aizvadītajā nedēļā nu jau labākos medību laukos aizgājušās bankas bija iemels vienai labai un vienai sliktai ziņai. Labā - Augstākā tiesa noraidīja Bankas Baltija likvidatora prasību piedzīt no valsts 238 miljonus latu. Kā saka, šādi papildu izdevumi mums patlaban būtu pilnīgi lieki. Sliktā - var gadīties, ka Latvijas krājbankas aktīvu portfelis ir tik švaks, ka neizdosies atgūt pat tik lielu summu, lai segtu Noguldījumu garantijas fonda prasību. Ņemot vērā, ka fonds, lai apmierinātu Krājbankas noguldītāju prasības, izlietoja ne tikai savus līdzekļus, bet aizņēmās arī Valsts kasē, tas ir nelāgi. Iepriekš dominēja viedokļi, ka Krājbankā atgūstamo līdzekļu apjoms ir gana liels, tomēr diemžēl nav pamata apšaubīt FKTK jaunā vadītāja skepsi.
Savukārt, ja runā par situāciju, kad, tēlaini izsakoties, par zombijiem kļūst banku klienti - parādnieki, pagājušajā nedēļā parlamentā aktualizējās jautājums par tādiem grozījumiem kreditēšanas likumdošanā, kas ļautu parādniekiem atbrīvoties no saistībām, atdodot bankai nekustamo īpašumu. Priekšlikums interesants, bet vērtējams piesardzīgi. Jā, šāda sistēma «nolieku atslēgas un esmu brīvs» funkcionē, piemēram, ASV, bet tur nekustamo īpašumu tirgus ir objektīvi lielāks un aktīvāks. Latvijas gadījumā šādas izmaiņas varētu novest pie banku «aizrīšanās» ar nelikvīdiem īpašumiem, un agri vai vēlu tā kļūtu ne tikai par banku problēmu. Proti, lai absorbētu šādus nelūgtus ieguvumus nākotnē (jo plānotās izmaiņas skartu jaunos, nevis jau izsniegtos kredītus), bankas, iespējams, vēl vairāk sašaurinātu kreditēšanu, sadārdzinātu jaunus hipotekāros kredītus.
Šonedēļ
3. Latvijas slimnīcām šī nedēļa būs būtiska, jo valdība lemj par papildu 10 miljonu latu finansējuma piešķiršanu. Te jāatgādina, ka virkne pašvaldībām piederošo slimnīcu finansējuma dēļ joprojām atsakās slēgt līgumus ar valsti par saviem pakalpojumiem šim gadam. Paralēli savā elementā noteikti jutīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kurš kolēģiem 28. februāra sēdē cels priekšā priekšlikumus, kā novērst dublēšanos un kā labāk attīstīt dažādās valsts finansētās IT sistēmas. Runa ir par gana lielu naudu un vienlaikus ikviena Latvijas iedzīvotāja ērtībām saziņā ar valsti, tādēļ jācer, ka Sprūdža ziņojums izraisīs atsauksmes. Saeimā šonedēļ intriģējošākās, bet diemžēl a priori plašākai publikai nezināmās debates risināsies Nacionālās drošības komisijas sēdē (29.02.), kurā Latvijas specdienestu pārstāvji sniegs savu vērtējumu par pagājušo referendumu un acīmredzot atsevišķu krievu valodas aizstāvju finansējuma avotiem. Ņemot vērā amatpersonu pēdējā laika modi paust īpašas rūpes par latviešu valodu un kultūru, ievērības cienīga - kaut informatīvā aspektā - varētu būt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (28.02.), kurā tiks uzklausīti eksperti kultūras pieminekļu saglabāšanas jautājumos. Iesākusies diskusija par nepieciešamību uzlabot tiesu darbu, veicot grozījumus likumā Par tiesu varu, notiek arī Tiesu politikas apakškomisijā (28.02.).