Viņš tomēr piekrita sarunai, bet tikai tāpēc, ka to lūgusi domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Reģionu alianse). Šajā epizodē arī rodama atbilde, kuri varētu būt ietekmīgākie cilvēki Saldū. Abu pazinēji saka - tas, ka katrs zina savu vietu, ļaujot sadzīvot. Taču Saldū bija arī cilvēki, pēc kuru domām domei nevajadzētu balstīties tikai uz vienu cilvēku - ja uzņēmējs, kurš atbalsta pašvaldību, vienā dienā izdomātu pārdot savu biznesu, pašvaldība to justu.
Kultūras centrs pagaidīja
Pāragri bojāgājušā mūziķa, saldenieka Ērika Ķiģeļa piemiņai iedibinātais festivāls Saldus saule, kas kopš astoņdesmito gadu beigām vasarās aicina uz Kalnsētas parka estrādi, ir pirmais, ar ko asociējas šī pilsēta. Ieejot Saldus domē, skatam paveras ievērojamu cilvēku galerija, kurā ir arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Viņš 80. gadu vidū sāka kalpot Saldus Sv. Jāņa baznīcā. Taču Saldus ar sevi nav pratis tā dižoties kā Liepāja, Ventspils un Kuldīga, kas savā starpā sacenšas par Kurzemes galvaspilsētas titulu. Iebraucot Saldū, ir sajūta, ka patiesībā Kurzemes centrs ir te - ielās kūsā dzīvība, redzamas modernas jaunbūves. Arī ielas šķiet sakārtotas, ja salīdzina ar to, kas vērots citviet. «Mēs esam Kurzemes centrs,» saka Saldus novada domes priekšsēdētāja I. Rassa. Līdz visiem lielajiem centriem no Saldus ir 100 kilometru.
Kad Tautas partijas (TP) valdīšanas laikā valdība izraudzījās 17 pilsētas, kas varēja pretendēt uz ES fondu finansējumu pilsētvides attīstībai, Saldus iekļuva izredzēto sarakstā. Toreiz bijusi doma no šīs naudas rekonstruēt arī kultūras namu, kam, pēc bijušā mērā Didža Konuševska (Vienotība) domām, vajadzēja būt prioritātei. I. Rassas toreiz vadītā rajona padome izšķīrusies par labu jaunas Saldus mūzikas un mākslas skolas ēkas būvniecībai, kas ir piecu miljonu latu liels projekts - tas izklausās ļoti lepni šādai pilsētai. «Tajā pašā laikā mums nav kultūras nama, kur ar godu varētu rīkot lielus pasākumus,» saka D. Konuševskis. Priekšsēdes atbrīvotais vietnieks Aidis Herings (LSDSP) atceras, ka togad nav bijis sagatavots kultūras nama rekonstrukcijas projekts. Taču pie tā varētu strādāt nākamajā sasaukumā, atrodot arī finansējumu.
Viena vēlētāja balss
«Man ir tikai viena vēlētāja balss,» vairākkārt atkārto A. Lūsiņš, atbildot uz vaicāto, cik lielā mērā viņš Saldū diktē noteikumus tagad un arī iepriekšējo mēru laikā, kad pilsētu vadīja D. Konuševskis un A. Herings. Akciju sabiedrības Kurzemes degviela valdes priekšsēdētājam A. Lūsiņam pieder arī SIA ALCO, kas nodarbojas ar nekustamā īpašumā izīrēšanu, kā arī ēku būvniecību. Līgumu par bibliotēkas izvietošanu viņam piederošajā tirdzniecības un sabiedriskā centrā ēkā dome noslēdza jau 2007. gadā iepriekšējā sasaukumā. «Mēs no bērnības te cits citu pazīstam, ar Aidi vienā sētā augām. Viņa tēvs [Miķelis Herings] bija astoņgadīgās skolas direktors, kuru cilvēki dievināja un godināja. Tas, ka Aidis ir Aidis, ir arī tēva fenomens,» uzskata A. Lūsiņš, kurš uzteic arī priekšsēdētājas I. Rassas drosmi, kādas neesot daudziem, - tas arī ļaujot daudz izdarīt. I. Rassa domē ievēlēta no Tautas partijas, pirms lielā Saldus novada izveidošanas viņa vairākus sasaukumus vadīja Nīgrandes pagastu un bija arī rajona padomes priekšsēdētāja.
Uz lūgumu konkretizēt, kā izpaudusies I. Rassas drosme, vispirms tiek minēta Kurzemītes skolas slēgšana, pērn to pievienojot Saldus 2. vidusskolai. Šis domes lēmums izraisīja lielu sabiedrības pretestību un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa (RP) sākotnējos iebildumus. Skolā mācījās arī bērni ar attīstības traucējumiem. Domes priekšsēde saka, ka šie bērni skolā dominējuši, tāpēc viņu integrācija bijusi apgrūtināta. Pašvaldības lēmumu I. Rassa pamato ar bērnu skaita samazināšanos skolās, kas neizbēgami novedot pie to apvienošanas. Tam, ka skolu ir par daudz, piekrīt arī deputāte Ilze Kļava (ZZS), taču šādus jautājumus, viņasprāt, nevar risināt ar rīkojumu izdošanu, bet gan cilvēciskās sarunās skaidrojot situāciju.
Jau pirms došanās uz Saldu Diena saņēma neoficiālu informāciju, ka arī šīs skolas telpas, iespējams, bija iekārojis A. Lūsiņš. «Kādas tikai leģendas nestāstīja, par ko var tikai pabrīnīties,» saka I. Rassa. Zinot A. Lūsiņa vērienīgo biznesa darbību, arī priekšsēdētājas vietnieki Māris Zusts (Vienotība) un A. Herings šaubās, vai viņam būtu nepieciešama neliela skola. Pagaidām tā stāv tukša. Zirņu pagasta pārvaldei ir plāni, kā to izmantot, te izvietojot bibliotēku, jauniešu centru, saka A. Herings. Taču Vienotības priekšvēlēšanu programmā ir paredzēta Kurzemītes skolas atjaunošana, uzsver D. Konuševskis, kurš iebilda īpašas bērnu grupas ievietošanai lielā vidusskolā.
Pirms laika sāka svinēt
Kurzemītes skolas likvidēšana nav vienīgais jautājums, kurā D. Konuševska un domes vadības viedoklis nesaskanēja, ar ko arī viņš daļēji saista savu atbrīvošanu pērn no kapitālsabiedrības Saldus komunālserviss valdes priekšsēdētāja amata. «Esmu uzņēmuma labā daudz darījis un no atpalikušas kapitālsabiedrības izveidojis modernu un mūsdienīgu uzņēmumu,» uzskata D. Konuševskis. I. Rassa lēmumu izteikt neuzticību Saldus komunālservisa vadītājam skaidro ar nespēju nodrošināt ūdenssaimniecības projekta īstenošanu. D. Konuševskis norāda, ka ir lauzis līgumu ar iepriekšējo darbu izpildītāju, taču konkurss esot konkurss un tur ne vienmēr uzvarot labākais būvnieks, bet gan tas, kas piedāvā zemāko cenu. D. Konuševskis ir apstrīdējis atbrīvošanu un tiesājas ar domi. Tiesas sēde ir pārcelta uz jūliju, kas būs jau pēc vēlēšanām. Situācija var izveidoties specifiska, jo D. Konuševskis startēs ar pirmo numuru Vienotības sarakstā. Uz vaicāto, kas ar tiesvedību notiks, ja Vienotība uzvar vēlēšanās un viņam ir iespējas pretendēt uz mēra amatu, D. Konuševskis mudina neskriet notikumiem pa priekšu. Taču viņš pieļāva, ka ir iespējams arī mierizlīgums.
«Didzis pārāk ātri sāka svinēt uzvaru,» atceroties 2009. gada vēlēšanas, nosaka I. Rassa, kura paredz sarežģītas koalīcijas veidošanas sarunas arī pēc jūnijā gaidāmajām vēlēšanām. Viņasprāt, arī šogad Saldū neviena partija nesaņems vairākuma nodrošināšanai nepieciešamās deviņas vietas. Pirms četriem gadiem viņas pārstāvētais Tautas partijas saraksts un Pilsoniskā savienība (PS), kuras līderis bija D. Konuševskis, ieguva katrs četras vietas domē. PS bija lielāks vēlētāju atbalsts - 2174 balsis, bet par TP nobalsoja 1878 vēlētāji. Zaļo un Zemnieku savienība un LSDSP ieguva katra trīs vietas, Jaunais laiks - divas, bet TB/LNNK - vienu. Koalīcijas līgumu togad parakstīja 12 deputātu, atstājot Pilsonisko savienību opozīcijā. Savukārt Jaunais laiks bija koalīcijā, un no JL ievēlētais Sporta skolas direktors M. Zusts kļuva par vienu no trijiem priekšsēdētājas vietniekiem. Lai nodrošinātu stabilu vairākumu, tika izveidoti gan divi neatbrīvoto priekšsēža vietnieku amati, gan divi jauni departamenti. Tagad likums liegs apvienot deputāta amatu ar darbu pašvaldības administrācijā.
«Ja mēs būtu bijuši prātīgi, varēja sanākt arī cita kombinācija, bet Didzis par vēlu attapās. Viņš jau nav slikts un varēja būt vietnieks, viņš bija mans vietnieks arī rajona padomē,» atceras I. Rassa. Ar nožēlu partiju nespēju vienoties vērtē deputāte I. Kļava, jo «cilvēki neko nesaprot un kļūst dusmīgi». Viņasprāt, partijai, kas uzvarējusi vēlēšanās, jāizvirza mēra kandidāts. Tas politiskais spēks, kurš palicis otrajā vietā, deleģē mēra vietnieku - tādos ieskatos ir arī M. Zusts.
Lielā cīņa Saldū varētu būt starp I. Rassas veidoto Reģionu alianses komandu un Vienotību. Tās sarakstā ir apvienojušies tagadējie opozicionāri no PS un deputāti, kas ievēlēti no JL un parakstīja koalīcijas līgumu, bet tagad īsti vairs nejūtas koalīcijai piederīgi. Savs stabils vēlētājs ir arī A. Heringa pārstāvētajiem sociāldemokrātiem, kā arī Zaļo un Zemnieku savienībai, kurai ir atbalsta bāze novadā iekļautajos 14 pagastos. Tajos kopā ir vairāk iedzīvotāju nekā pilsētā. Pirms četriem gadiem Saskaņas centrs domē neiekļuva, taču tagad cer savu ietekmi palielināt arī Kurzemē. Jaunais spēlētājs ir Reformu partija. Tās sarakstu veido uzņēmējs Uldis Kuģis, kurš pats nekandidēs, jo darbojas tūrisma biznesā un bieži ir ārpus valsts. RP pieteiks nepilnu kandidātu sarakstu, bet tajā būs novadā cienīti kandidāti - kā pirmais startēs Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs. «Mums būs forši cilvēki, kas saprot reālo dzīvi un redz laukumu,» teica U. Kuģis. Priekšvēlēšanu situācija liecina, ka Saldus ir viens no novadiem, kur vēlēšanu rezultātus nav iespējams prognozēt, tāpat kā pateikt, kurš nākamos četrus gadus vadīs novada domi.