Valentīndiena. Ievazāti vai svinami svētki?
Latviešu tradīcijās Valentīna dienas nav. Tādēļ daļa cilvēku šos «ievazātos, komercializētos citas kultūras svētkus» neatzīst un nesvin principā. Jo mīlestībā varot atzīties katru dienu, nevis kampaņveidā vienā dienā. Savukārt citi uzskata - mīlestības nekad nevar būt par daudz. Turklāt latviešu kalendārā, kur pārsvarā ir mirušo un upuru piemiņas dienas, kādi priecīgi svētki nāk tikai par labu. Kā domājat jūs? Vai Valentīndiena ir piemērota, lai atzītos mīlestībā?
Tā kā esmu viena, man šie svētki ir bijuši nebijuši - par Valentīndienu teic mana paziņa Baiba. Viņai, tāpat kā daudziem citiem vientuļniekiem, bez otrās pusītes mīlestības diena ik gadu pārvēršas par īstu murgu, jo veikalos un kafejnīcās kūciņas nopērkamas tikai sirds formā. Naktsklubos šajā dienā ieeja par velti ir tikai tad, ja nāc ar kādu pārī. Turklāt acīs visu laiku rēgojas sarkanas rozes un sirdis.
Vēl dažus gadus atpakaļ mums - brīvajiem draugiem - bija tradīcija svinēt Antivalentīndienu. Slīcinājām bēdas tortē Cielaviņa un žēlojāmies par to, kur palikusi mūsu «ābola otra pusīte». Pavadījām svētku vakaru labā kompānijā, lai nav vienatnē jākauc pret mēnesi. Nu atlikušie brīvie cenšamies šo dienu vienkārši ignorēt - nav pāra, nav svētku!
Draudzenei Evai Valentīndiena nekad tā īsti nav gājusi pie sirds, jo viņu kaitina vispārpieņemtie svētku svinēšanas standarti. Viņa ir no tiem cilvēkiem, kas vairāk priecājas par ceļmalā noplūktu un uzdāvinātu pienenīti nekā par sarkanu rožu pušķi. Evai riebjas, ka Valentīndienā jāstāv rindā, kamēr restorānā atbrīvosies galdiņš. Viņai liekas bezgaumīgi Valentīndienu pavadīt noīrētā viesnīcas numuriņā, nemaz nerunājot par sirdīm, svecēm, sarkanām rozēm un rožu ziedlapiņām visapkārt. Eva stāsta, ka reiz draugs Valentīndienā uztaisījis pārsteigumu - gultā uz palaga ar rožu lapiņām uzrakstījis «Es mīlu Evu» un uz grīdas sirds formā izkārtojis degošas svecītes. Tā vietā, lai Eva priecātos par pārsteigumu, viņa tikai nodomājusi, ka uz tāda parasta, strīpaina palaga rožu lapiņas parasti neliek. Prātā ienākusi arī doma, kā viņa iztīrīs ar sveķiem notraipīto paklāju. Eva toreiz draugam neko neteica, jo redzēja, kā viņš centies. Tomēr daudz priecīgāka viņa būtu bijusi, vienkārši ar draugu izejot pastaigā. Eva spriež, ka Valentīndiena varbūt ir īpaši svētki ikdienā steidzīgajiem un aizņemtajiem cilvēkiem, kas, pat pārnākot no darba, ierokas stūrītī un turpina darīt darba lietas. Tieši šiem cilvēkiem 14.februāris ir datums, kurā beidzot pa īstam ļauties mīlestības svētku burvībai. Tiem, kas tai ļaujas ik dienas, Valentīndiena ir parasta diena.
Tomēr ne visiem Valentīndiena ir sarkano siržu murgs. Mana paziņa Linda, lai pārsteigtu savu mīļoto vīrieti, jau janvārī paspējusi rezervēt numuriņu viesnīcā ārpus Rīgas. Viņa ar draugu ik gadu laikus padomā, kā mīlestības dienu padarīt īpašu. Un viņiem tas patiešām izdodas.#
Jauna «Privātās dzīves» diskusija
Valentīndiena. Ievazāti vai svinami svētki?
Latviešu tradīcijās Valentīna dienas nav. Tādēļ daļa cilvēku šos «ievazātos, komercializētos citas kultūras svētkus» neatzīst un nesvin principā. Jo mīlestībā varot atzīties katru dienu, nevis kampaņveidā vienā dienā. Savukārt citi uzskata - mīlestības nekad nevar būt par daudz. Turklāt latviešu kalendārā, kur pārsvarā ir mirušo un upuru piemiņas dienas, kādi priecīgi svētki nāk tikai par labu. Kā domājat jūs? Vai Valentīndiena ir piemērota, lai atzītos mīlestībā?