«Cēlais mērķis bija veicināt fizisko personu ieguldījumus tautsaimniecībā, bet nekāda vērā ņemama attīstība nav notikusi,» tā Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta vadītāja Daina Robežniece skaidro nepieciešamību samazināt nodokļu stimulus uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai. Pēc viņas teiktā, pagaidām nav plānots arī veikt izņēmumus kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanā, ar ko plānots aplikt arī depozītus. Jau vēstījām, ka šogad no 8% līdz 2% tika samazinātas arī iemaksas 2.pensiju līmenī, ko pārvalda bankas.
Kopš 2008.gada vidus mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās nepārtraukti iet uz leju. Plānotās nodokļu izmaiņas šo tendenci varētu nedaudz pastiprināt, taču lielāko ietekmi uz noguldījumiem atstās kopējā ekonomiskā situācija, paredz Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis. Viņš uzsver: patlaban iedzīvotāju noguldījumi veido ap 15% no visa bankām pieejamā finansējuma, kas ir būtiski. Arī lielākā 2.pensiju līmeņa līdzekļu daļa glabājas depozītos, bet daļa no tiem tiek izmantoti valsts parāda vērtspapīru pirkšanai un tādējādi veicina ekonomikas attīstību. Pensiju fondu līdzekļi tiek investēti arī Latvijas uzņēmumu akcijās, dažādos attīstības projektos, papildina SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna. V.Purviņš savukārt piebilst, ka uzkrājumi ir nozīmīgs kreditēšanas avots, taču noguldījumu un kredītu attiecība Latvijā ir zema. Tāpēc bankas ir atkarīgas no ārēja finansējuma. Arī D.Brencēna vērš uzmanību uz šo faktoru, uzsverot: ja bankas pieturēsies pie modeļa, ka kreditēšanai tiek izmantoti tikai iekšējie noguldījumu resursi, tad finansējums tiks piešķirts atbilstoši depozītu apjomam. Tātad - jo to ir mazāk, jo sliktāki būs kreditēšanas rādītāji.
Tikmēr Rīgas Fondu biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne pauž viedokli, ka kapitāla pieauguma nodoklis nebūtu jāpiemēro ilgtermiņa noguldījumiem, jo tie pilda sociālo funkciju - palīdz nodrošināties vecumdienām laikā, kad nav skaidrs, kāda būs valsts nodrošinātā un 2.pensiju līmenī nopelnītā pensija. «Cilvēka konkurētspējai ir svarīga izglītība, veselība un uzkrājumi. Pirmie divi ir saistīti ar konkurētspēju darba tirgū, turpretim pēdējais - sociālās spriedzes mazināšanai,» norāda arī D.Brencēna.
Tā kā iedzīvotāju uzkrājumi samazinās, svarīgi tos novirzīt pareizā gultnē, spriež biržas vadītāja un aicina valdību akciju veidā pārdot daļas valsts uzņēmumos, kas ļautu, piemēram, pensiju 2.līmeņa līdzekļus vairāk izmantot vietējo uzņēmumu atbalstam un veicinātu kapitāla tirgus attīstību Latvijā.