Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva igauņu fotogrāfu Kaupo Kikasu satika Egona Spura darbu izstādē Ogrē. Vārds pa vārdam, apmaiņa ar vizītkartēm, un kopš pagājušās nedēļas Fotomuzejā līdz 20. septembrim skatāma neparasta izstāde, kuras galvenie varoņi ir koki. Vispirms šo izstādi var... sasmaržot. Neuzbāzīga, tīkama un mājīga koksnes smarža virmo divās muzeja zālēs. Tajās ir melnbaltās fotogrāfijas, kas pirmajā brīdī pat atgādina grafikas. Darbi ierāmēti neparastos rāmjos no veciem koka dēļiem, kas ir gluži kā apsudraboti. To musturā ir gan koka zaru raksts, gan gadskārtu loki. Kāda fotogrāfija pat ierāmēta vecās durvīs, kurās ir vēl arī eņģes.
Bilžu autors Kaupo Kikass saka: «Neesmu koku apskāvējs, aizrāvies ar ezoterismu vai sevišķi reliģiozs, taču, stāvot mežā, mani vienmēr pārņem nedefinējamas izjūtas un vēlme tās raksturot.» Viņš gadiem meklējis veidu, kā atveidot kokus. «Veci, vēja aprauti, pelēki koka dēļi vienmēr piesaistījuši manu uzmanību. Ar sajūsmu esmu apbrīnojis senas mājas un zvejas nojumes,» stāsta Kaupo. Viens no viņa projektiem ir veltīts tieši vecajām mājām. Fotogrāfa mājaslapā ir interesantas fotogrāfijas, kurās autors uztvēris neaprakstāmo veco māju sajūtu, dažreiz tā ir vieta, kur mājas vietā jau saauguši koki. «Sajūta ir skumja un draudīga, dažreiz pastorāla un klusa,» noformulē fotogrāfs. Un tur - vecajās mājās - arī ņemti dēļi, kas tagad ir fotorāmji izstādē Koku ainas. «Pat tad, ja koks, kas ir kļuvis par struktūru, ir miris vairākus simtus gadu, es saredzu stāstu saplaisājušajā un grubuļainajā dēlī, kas šeit atradies vairāk nekā vienu paaudzi. Pirmos simts gadus koks aug, nākamos simts tas kalpo kā daļa no mājas sienas vai grīdas, un, kad ēka sāk pūt un grūt, to atkal pārņem daba. Es paceļu vecos kokus un dodu tiem lomu savā stāstā,» saka K. Kikass.
Bet koku fotografēšana ir viņa vaļasprieks. Igauņu mākslas fotogrāfs K. Kikass, kurš ar fotogrāfiju nodarbojas jau 12 gadu, izglītību guvis Somijas Vizuālās mākslas institūtā. Kaupo pamatā strādā Ziemeļeiropā, taču piedalās fotoprojektos Londonā, ASV. Koku tēma, iespējams, aizsākusies ikgadējā Amazones lietusmežu fotoprojektā. Bet pārsvarā K. Kikass ir slavens ar džeza un klasiskās mūzikas izpildītāju portretēšanu, 2013. gadā viņu arī nominēja kā labāko komerciālo portretu fotogrāfu Kāzu un portretu fotogrāfu asociācijas (WPPI) rīkotajā konkursā Lasvegasā, bet 2011. gadā - kā labāko igauņu portretu fotogrāfu Baltijas Fotogrāfijas festivālā. «Kaupo, starp citu, vispirms mācījies mūziku un tikai pēc tam pievērsies fotogrāfijai. Mūzikas izpratne viņam ļoti palīdzot portretēt māksliniekus, meklējot interesantus rakursus un izteiksmīgas detaļas,» zina stāstīt M. Dudareva. «Un faktiski arī viņa foto ar kokiem var uzskatīt par koka portretiem - tik emocionālas ir bildes.»