«Mums izveidojās viena ļoti interesanta juridiska lieta, kuras laikā mēs konstatējām, ka cilvēka sarunas tika noklausītas bez tiesneša akcepta,» pastāstīja A. Elksniņš. Operatīvās darbības likuma 7. panta 5. daļa nosaka: «Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta.» Kā viena no Operatīvās darbības likuma 7. panta 4. daļā paredzētajām operatīvajām darbībām ir nepublisku sarunu slepena noklausīšanās, arī telefonsarunu noklausīšanās.
Kā pastāstīja A. Elksniņš, pamatojoties uz minēto normu konkrētajā gadījumā, nepilnas trijās dienas tikušas noklausītas konstitucionālās sūdzības iesniedzēja telefonsarunas un šādai rīcībai nav prasīts tiesneša akcepts. «Mēs nonākam pie secinājuma, ka ikvienu Latvijas iedzīvotāju var noklausīties ar termiņu līdz trim dienām un par to tiesai pat nevajadzētu ziņot vispār,» norādīja A. Elksniņš. «Tā norma nav pietiekami lielā mērā skaidra un pieļauj patvaļu no valsts amatpersonu puses, jo viņi uzskata, ka, ja viņi klausās [kādas personas telefonsarunas] līdz trim dienām, tad viņiem pie tiesneša pat nav jāiet.»
Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Operatīvās darbības likuma 7. panta 5. daļa neatbilst Sa-tversmes 89. un 96. pantam. Satversmes 89. pants noteic, ka «valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem». Sa-tversmes 96. panā ir minēts, ka «ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību».
A. Elksniņš uzsvēra, ka neskaidrības raisa arī apstrīdētajā Operatīvās darbības likuma 7. panta 5. daļā lietotais vārds «novērstu». Ja runa ir par demokrātisku sabiedrību, arī normatīvajam regulējumam esot jābūt pietiekami skaidram un precīzam.