Mirkli vēlāk seko īsa vēsts, ka kristāldzidrā dvēselīte ieripina kabatā krietni prāvāku summu no Briseles nekā bez darba palikušais. Visbeidzot - izskaņas akordu dīvainajai fabulai pieliek fakts, ka daudzu rīdzinieku domē iebīdītais favorīts nu esot vispār atteicies no visa un dzīvojot brīvs kā putns gaisā. Un... Kristovskis jau atkal rātni sēž tribīnē, saka runas par godīgu politiku. Bet vai tad uzdošanās par darba meklētāju, kad jau pusgadu darbs ir, nav vismaz morāli nosodāma rīcība? Tāpat - ja cilvēks, pāris žurnālistu gnīdu iztrūcināts, atsakās no jebkādiem ienākumiem, vai arī tas nav signāls, ka kaut kas nav kārtībā? Nevarētu taču būt, ka pēkšņi viens mūsu laikabiedrs ne vairs ēd, ne siltumā sildās, ne plikās miesas kāro apsegt. Ja nu vienīgi viņš jūrā pumpē naftu vai draudzējas ar oligarhiem, vai pats ir oligarhs...
Vieglums, ar kādu Kristovskis ir pārpeldējis šai duļķainajai situācijai pāri, skaidri apliecina ne tikai to, ka politiskās spēles sabiedrībai ir piegriezušās līdz baltajām pelītēm, bet arī un varbūt vēl vairāk to, ka morāles latiņa mums principā nefunkcionē. Ir tikai gadījumi, kad kaut kādu interešu, sakritības vai viena otra cita iemesla vārdā tā tiek izcelta, pārējā laikā morāle var atpūsties.
Un kas tur ko brīnīties? Spriediet paši! - jūsu priekšā gluži svaigs pilnīgi patiess stāsts iz dzīves. Kāds cilvēks, kurš pagājušajā rudenī nopirka šai tautsaimnieciskajai situācijai tipiski nīkuļojošu, bet vēl ķepuroties spējīgu uzņēmumu, nonācis dilemmas priekšā. Tuvojas brīdis, kad jāpārslēdz apjomīgs līgums ar valsts institūciju, bet iepriekšējos gados, kā izrādās, tas vienmēr noticis ar kukuli. Tāpat, pazīmes rāda, būtu jānotiek arī šajā reizē... Ko darīt? Maksāt un ķepuroties? Vai dzīvot saskaņā ar morāli, līgumu atdodot konkurentam, kurš jau tā aizvien pamanās nosaukt nereāli zemas pakalpojuma cenas, un savu tikai pirms dažiem mēnešiem iegādāto uzņēmumu ar desmit brīvsolī palaižamiem darbiniekiem slēgt?
Ja šajos divdesmit LV gados tikumība, morāle un ētika nav paguvusi izdzīt sabiedrībā saknes, tad diezin vai šis ir laiks, kad to varētu gaidīt. Un vai kāds gaida? Visticamāk, gluži otrādi un kā veicināmu soli pieņem... glābējsilīšu ierīkošanu visā Latvijā. Piedodiet! - bet varbūt katrā autobusa pieturā, lai jaunajai mātei ar neērto zīdaiņa nešļavu nav tālu jāiet?! Iestājoties par šo nākotnes servisu, viena no kampaņas iniciatorēm minēja Čehijas piemēru, kur, lūk, esot vairāki desmiti beibiboksu un būšot pat simti. Mūsdienās esam pieraduši pie daudziem kliedzošiem faktiem, un tomēr - vai bērnu kraušana kastītēs nav pārāk satraucoša, lai to popularizētu bez rūpīgas analīzes? Kaut vismaz noskaidrojot, vai ģimeniskām tradīcijām bagātās Čehijas demogrāfiskajās problēmās nav vainojamas britu vecpuišu ballītes, kas lēto aviobiļešu un labā alus dēļ tur joprojām sit augstu vilni? Bet, ja tā, vai tad mums tālredzīgi nebūtu jāierosina vēl vairāk celt alum akcīzi...
Normālos apstākļos normālas mātes savus bērnus nepamet. Man liekas, mūsu mērķis ir panākt normālus apstākļus un audzināt normālas mātes, nevis entuziasma pilni vāksim ziedojumus glābējsilītēm (11 tūkstoši latu par katru), par normālu pieņemot, ka māte nespēj pat tik daudz, kā ar parakstu atsacīties no sava bērna. Bet nav taču viduslaiki!
Drīzāk... tie ir saules plankumi, kas par mūsu dzīves sastāvdaļu padarījuši atsacīšanos. No jebkā, jebkādā veidā. Vieglu roku, pat ar jūsmīgu prieku, kā tas tikko noticis ar bijušās Skrundas lokatora pilsētiņas pārdošanu. Mirusī pilsētiņa vairs nebūšot mirusi! Cerētās summas vietā iegūts desmit reižu vairāk! Izsole atzīstama par ļoti veiksmīgu utt.! Neviena jautājuma, ka sākuma cena varbūt nebija adekvāta. Neviena pārdomu mirkļa, ka no mūsu zemītes steigšus nogrieztie desmiti hektāru nav joks. Un kas no sveštautiešu īpašumu sacaurumotā Latvijas deķīša, turpinot izpārdošanas kursu, mums pašiem paliks? Nevienas raižu rievas pierē - kas ir griezējs, kādā valodā viņš mūsu valstī runās un ko darīs? Nezinu, kā tos, kuri sevi sauc par pragmatiķiem, bet mani urda jautājums - vai mums vispār ir morālas tiesības atteikties no bagātības, kas mūsu tautai iedota lietošanā no augšas un ir kopta un mīlēta paaudžu paaudzēs līdz šiem plankumainajiem laikiem?