A. Cimdars paskaidroja, ka pēc parakstu saņemšanas CVK pārbaudīs, vai tie ir derīgi - piemēram, vai ir savākti viena gada laikā, vai kāds pilsonis nav parakstījies vairākas reizes. Ja par Satversmes grozījumiem būs iesniegti ne mazāk kā 10 000 parakstu, CVK izsludinās nākamo parakstīšanos, kurā jāsavāc ne mazāk kā 1/10 parakstu no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita. Šī parakstīšanās, kurai CVK vēl jāsagatavojas, notiek 30 dienas. Ja par grozījumiem būs parakstījies nepieciešamais pilsoņu skaits, CVK iesniegs grozījumus Valsts prezidentam, kurš tos nodos izvērtēšanai Saeimai. Ja Saeima tos noraida vai pieņem ar izmaiņām, jāizsludina tautas nobalsošana.
VL!-TB/LNNK apsver iespēju jau tagad iesniegt Saeimā šos grozījumus Satversmē cerībā uz nepieciešamā vairākuma atbalstu, lai valstij nebūtu jātērē nauda nākamajai parakstīšanās kampaņai, Dienai pieļāva Imants Parādnieks. Rēķinoties ar to, ka daļa parakstu var izrādīties nederīgi, VL!-TB/LNNK parakstu vākšanu turpinās. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Dienai paskaidroja, ka Satversmes grozījumus ir iespējams iesniegt arī Saeimā pirms to nodošanas CVK, taču tad pastāv risks, ka Saeima tos ilgstoši neizskata un daļa parakstu tajā laikā var kļūt nederīgi, jo tiem jābūt savāktiem viena gada laikā. Satversmes grozījumu pieņemšanai arī nepieciešams divu trešdaļu deputātu balsu vairākums.
Kopš 1995. gada septiņas reizes ir notikusi tautas nobalsošana, kas bija arī par Latvijas dalību ES. CVK izsludinātā parakstīšanās ir notikusi astoņas reizes. Piecas reizes pēc referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu savākšanas ir notikušas tautas nobalsošanas. Piemēram, 1998. gadā par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu referendums notika reizē ar 7. Saeimas vēlēšanām. Savukārt 2000. gadā, kad par Enerģētikas likuma grozījumiem parakstījās vajadzīgais pilsoņu skaits, šo projektu Saeima pieņēma un referendums nenotika.