Dienas 18. oktobra raksts Kāpēc Latvija neglābj Āfriku? Laiž garām iespēju nopelnīt Āfrikā rada maldīgu iespaidu, ka Latvijai jāpiedalās attīstības sadarbībā, lai gūtu no tā labumu. Latvijai, gluži pretēji, ir jāizmanto sava nesenā attīstības pieredze un nav jāpieļauj bijušo kolonizatoru kļūdas. Citādi saņemsim to, ko esam pelnījuši - migrantu plūdus, terorisma uzbrukumus un globālo sasilšanu.
Latvija pati ir nesen piedzīvojusi attīstības palīdzību - un tāpēc mēs zinām, kas ir un kas nav vajadzīgs. Sākumā no vēstniecībām un attīstības aģentūrām bira palīdzības piedāvājumi - gan pēc būtības, gan arī merkantila rakstura. Tajā laikā valdība vienojās par prioritātēm, kas bija vajadzīgas mums, lai mēs tiktu vaļā no padomju laika mantojuma un ieviestu demokrātisku tirgus ekonomiku, piemēram, godīgu trīspakāpju tiesu, sociālo aizsardzības sistēmu, mehānismus cilvēktiesību nodrošināšanai u. tml. Ārvalstu ekspertīze palīdzēja mums saprast, kā pašiem izveidot šīs sistēmas. Bieži Latvija pati būtu varējusi veikt izmaiņas, ja tai būtu pietikusi nauda (ieslodzījuma vietu uzlabošanai, piemēram). Taču reizēm valdība nenovērsa tādu palīdzību, kura bija uz devēju labumu vērsta, kā rezultātā labuma guvēji nebija iedzīvotāji kopumā, bet ieinteresēta puse.
Pirmajā atjaunotās Latvijas gadā kāda valsts Eiropas dienvidos piedāvāja Latvijai veselu kuģa kravu ar kartupeļiem, jo daļēji tas viņiem šķita Latvijai vajadzīgs, bet daļēji tāpēc, ka šinī gadā viņu valstī bija kartupeļu pārprodukcija.
Šī gan bija humānā palīdzība - «zivs došana» - , kas atšķiras no attīstības palīdzības - «makšķeres». Mums šī humānā palīdzība būtu bijusi kā nāves cilpa, jo kartupeļu krava būtu iznīcinājusi tirgu mūsu Breša zemniekiem. Kartupeļu vietā valsts veiksmīgi palūdza citronus.
Andris Piebalgs ir apstiprināts par Eiropas Savienības attīstības komisāru, lai panāktu rezultātus attīstībā. Komisārs šomēnes piedāvās sabiedriskajai apspriešanai savu redzējumu par attīstības sadarbības politiku, kas iezīmēs jauno pieeju attīstībai. Tā ir pieeja, kādu Latvija piekopa un kādu sagaidīja no donorvalstīm. Politikas mērķis ir panākt to, ka valstis un tautas pašas spēj gādāt par savu attīstību. Latvijas komisāra darba kārtībā arī attiecībā uz Āfriku ir tādi pasākumi kā:
• budžeta atbalsts suverēnām valstīm, ja tās strādā savu iedzīvotāju labā,
• iekļaujošas ekonomikas izveidošana - stimulēt tirdzniecību starp Āfrikas valstīm, autonomiju enerģētikā u. tml.,
• politikas saskaņotība - nodrošināt, ka bagāto valstu dažādas politikas nedarbojas pret attīstību.
Latvija neizglābs Āfriku - ne tikai tāpēc, ka pērn Āfrikas valstīm ar labu pārvaldību ir bijusi lielāka izaugsme nekā Latvijai. Latvijas savtīgas intereses iegūt tirgu arī neizglābs Āfriku. Āfriku un arī Latviju izglābs tas, ka mēs visi pastiprināti pievēršam uzmanību tam, kā palīdzēt cilvēkiem palīdzēt sev.
A. Piebalgs Āfrikai simbolizē citu Eiropu - to Eiropu, kura pati bijusi kolonizēta, un nepiedāvās koloniālistu kļūdas. Tā Eiropa, kura veicina izaugsmi Āfrikai, lai tās iedzīvotājiem labklājības meklējumos nav jāpārceļas uz Eiropu.
* Biedrības Latvijas Platforma attīstības sadarbībai - LAPAS direktore