No ZRP vadības puses bija jaušama lielāka labvēlība pret sadarbību ar SC. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) patiešām uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija turpinās sarunas arī ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK, jo ar to ir daudz kopīga Vienotībai svarīgos jautājumos. Taču, ja ZRP izšķirsies par labu SC, Vienotībai, visticamāk, nāksies piekrist. Partiju līderi oficiāli atturas prognozēt trešo sabiedroto.
Vienotības deputāte Ilma Čepāne Dienai atzina, ka viņu pārsteidz Zatlera Reformu partijas nevēlēšanās ar Vienotību veidot kopīgu aliansi, lai vienoti varētu turpināt sarunas ar citiem partneriem. «Man nezināmu iemeslu dēļ viņi izvairās to darīt,» teica I. Čepāne. Iepriekš, lūgti to komentēt, ZRP pārstāvji atsaucās uz to, ka sarunas notiek ar vairākiem politiskajiem spēkiem un ka ir iespējami dažādi koalīcijas modeļi. Tāpat kā SC līderi, arī ZRP pārstāvji neatbild uz jautājumu, vai tagadējais valdības vadītājs V. Dombrovskis varētu vadīt arī nākamo valdību. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants vēl pirms vēlēšanām Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš sarunas ar partijām sāks 28. septembrī, pieļāva, ka varētu aicināt valdības vadītāja amatā arī kādu personu, kuru partijas nav nominējušas kā premjera kandidātu. Vēlēšanu naktī LTV rīkotajā diskusijā, kurā īsi pirms diviem naktī savos iespaidos par novēroto pie Saeimā iekļuvušajām partijām dalījās žurnālisti, izskanēja, ka viens no kandidātiem, kuru premjera amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents, neoficiāli minēts Latvijas valsts mežu prezidents Roberts Strīpnieks.
Pirmdien pēc sarunām ar ZRP un Vienotību šo politisko spēku, kā arī Saskaņas centra politiķi apgalvoja, ka ekonomikas un tiesiskuma jautājumos nav daudz domstarpību. Viedokļu atšķirība galvenokārt ir divos jautājumos - SC uzstāj uz pensiju indeksāciju jau 2012. gadā, kam premjers V. Dombrovskis nevar piekrist. Valdības vadītājs arī neredz nepieciešamību rīkot tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu, ko vēlas SC līderis Nils Ušakovs. Premjers atgādināja, ka referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, nobalsojot par līgumu, ir atbalstīti arī tā nosacījumi - tātad arī eiro ieviešana. N. Ušakovs uzskata, ka ir jālūdz juristi to izvērtēt, jo, viņaprāt, būtu labi pavaicāt sabiedrības domas pirms ieiešanās eirozonā. Arī ZRP vadītājs Valdis Zatlers neredz nepieciešamību rīkot referendumu, un šis bija viens no jautājumiem, kur domas dalījās arī SC un ZRP sarunās.
V. Dombrovskis norādīja, ka par lielāko daļu Vienotībai svarīgo jautājumu ar SC nav bijis domstarpību, un to medijiem apstiprināja arī V. Zatlers. Premjers minēja starptautiskā aizdevuma programmas sekmīgu pabeigšanu, budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta ar iespējamību, ka tie ir 2,5%. Tāpat potenciālie sabiedrotie pauduši sapratni par tiesiskuma jautājumiem, piemēram, nulles deklarācijas ieviešanu, stingrākiem kritērijiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam, atklātajiem balsojumiem Saeimā par amatpersonām, mediju patieso īpašnieku atklāšanu. Uz Dienas jautājumu, kāpēc SC tagad piekrīt Vienotības piedāvājumam, bet balsojumos 10. Saeimā bija pret to, J. Urbanovičs atbildēja: «Opozīcijai piestāv ar aizdomām skatīties uz koalīcijas iniciatīvām.» Ja SC paliks opozīcijā, tad arī turpmāk tā rīkošoties.
Sarunas ar ZRP no SC viedokļa, iespējams, bija cerīgākas. Tāds iespaids radās no pārstāvju sacītā. V. Zatleru nemulsināja pat tas, ka SC ir kreisi orientēta sociāldemokrātiska partija. ZRP vadītājs sacīja, ka SC tikai deklarējot šādu ideoloģiju, bet savā darbībā esot tuvāka centram. V. Zatlers gan atzina, ka līdzšinējā parlamentārajā darbībā «Saskaņas centrs ir neizprotami balsojis». Atšķirībā no Vienotības ZRP pārstāvji uzsvēruši nepieciešamību izveidot koalīciju, kurai ir divas trešdaļas vairākuma Saeimā. Tāds ir nepieciešams arī Satversmes grozījumu pieņemšanai, kas ir viena no ZRP prioritātēm, lai jau nākamo Valsts prezidentu varētu vēlēt tauta. Kopā ar Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK šādu vairākumu nevar nodrošināt. SC Saeimā ieguvis 31 mandātu, ZRP - 22 vietas. Trausla vairākuma koalīciju partijas varētu izveidot arī divatā, bet tai nevarētu būt ilgs mūžs, ja opozīcijā paliek trīs pieredzējuši politiskie spēki. Kopā ar Vienotību, kas ieguvusi 20 vietas parlamentā, šai koalīcijai jau būtu 73 balsis, kas ir pārliecinošs vairākums. Taču kā Vienotība, tā ZRP ar savu viedokli varētu palikt mazākumā, ja par kaut ko vienojas SC ar otru partneri. Ja valdību veidotu ZRP, Vienotība un VL-TB/LNNK, tām kopā būtu 64 balsis.