Savu atbalstu parakstu vākšanā pret likumprojektu sola sniegt arī Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas deputāti, vienlaikus apšaubot, ka ZZS to reāli rosinās.
Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa paustajiem iebildumiem, kuru dēļ likumprojekts Saeimā nonāca atkārtoti, likuma redakcija tika papildināta. Tika noteikts, ka pārejas periodā, no šā gada 1. septembra līdz 2015. gadam, referenduma ierosināšanas pirmajā kārtā tā iniciatoriem pašreizējo 10 000 parakstu vietā vajadzēs savākt 50 000, pārējo 100 000 apkopošanu atstājot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) un valsts budžeta ziņā. Patlaban referenduma ierosinātājiem pirmajā posmā ir jāsavāc 10 000 parakstu, bet atlikušo 140 000 apkopošanu veic CVK. Ja prezidents vakar Saeimā apstiprinātos grozījumus izsludinās, tad no 2015. gada būs tikai viens parakstu vākšanas posms, kuru organizēs un finansēs paši ierosinātāji.
«Prezidentam šobrīd pastāv vairākas rīcības iespējas, dažas no tām ir teorētiskas, dažas reālākas,» Dienai norāda prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars. Viena no tām ir arī atkārtota likumprojekta nodošana otrreizējai caurlūkošanai, jo LR Satversme noteic, ka prezidents ierunas otrreiz nevar celt tikai gadījumā, ja Saeima likumu nav grozījusi. Tiesa, pēc E. Pastara teiktā, veids, kā prezidenta paustos iebildumus Saeima ņēmusi vērā, esot apmierinošs. Taču konkrētāki rīcības scenāriji būs zināmi tikai pēc tam, kad A. Bērziņš otrdien atgriezīsies no Londonas.
Prezidenta atgriešanos gaida arī ZZS deputāti, kuri lūguši tikšanos, lai paustu neapmierinātību ar likumprojektu. Atkarībā no tikšanās iznākuma ZZS frakcija izlems, vai izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības un ar 34 deputātu parakstu palīdzību pieprasīt likuma apturēšanu un tā nodošanu tautas nobalsošanai, norāda deputāte Iveta Grigule. Pēc SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča teiktā, viņa partijas atbalsts šādā parakstu vākšanā, visticamāk, gaidāms: «Bet man ir vāja ticība, ka zaļie to darīs, jo viņi ir bijuši naski runātāji, bet vāji darītāji.»
Politoloģe Iveta Kažoka brīdina, ka likumprojekta pieņemšana var «sagrozīt sabiedrības motivācijas sistēmu», jo Satversmē minētais, ka Saeimas atlaišanu var rosināt viena desmitā daļā vēlētāju, joprojām paliktu spēkā. Tātad ierosināt Saeimas atlaišanu būtu piecreiz vieglāk, nekā iniciēt referendumu par vienkāršām izmaiņām kādā likumā.