Jāpiekrīt Rīgas Dinamo galvenajam trenerim Artim Ābolam, ka, par spīti 0:0 rezultātam pēc spēlētām 65 minūtēm, mača gaita nevarēja būt vienaldzīga. «Komandas nesēdēja aizsardzībā, nepiekāpās nevienā epizodē un hokejs jau bija play-off cienīgs.» Taisnības labad gan jāsaka, ka trešajā periodā iniciatīva piederēja mājiniekiem. Torpedo galvenais treneris Pēteris Skudra palikšanu bez vārtu guvuma mājas laukumā pamatoja ar to, ka spēlētājiem pietrūcis svaiguma un arī sportiskās nekaunības uzbrukuma noslēguma stadījā. Lai vai kā, treneris Ābols revanšējās savam vienaudzim Skudram par sāpīgo 2:3 zaudējumu pirmā riņķa spēlē Rīgā, kad izšķirošā ripa tika ielaista 35 sekundes pirms beigu sirēnas.
Smagais četru spēļu izbraukums ar šokējošo sākumu (2:6 pret Vitjaz) beigās izrādījās patīkami ražīgs. No 12 iespējamajiem punktiem dinamieši mājup atveda vairāk kā 50 procentu bilanci - 7 punktus. Trīs uzvaras izcīnītas pār KHL turnīra tabulas augšgala komandām Maskavas Dinamo (4:2), Kazaņas Ak Bars (3:2 «bullīšos») un Torpedo (1:0 «bullīšos), turklāt komandai savainojuma dēļ nevarēja palīdzēt ne kapteinis Sandis Ozoliņš, ne arī labākais vārtu guvējs Marcels Hosa.
Regulārajā čempionātā rīdziniekiem atlikušas vēl četras spēles un situācija par iespējami augstāku vietu Rietumu konferencē ir patiešām labvēlīga. Pēc olimpiādes mājās būs jāspēlē ar tiešajiem konkurentiem Medveščak un Doņeckas Donbass, kā arī finansiālā krīzē iestigušo Maskavas Spartak, un vienīgais izbraukums būs uz Minsku pie konferences pastarīša Dinamo. Minimālais mērķis - vismaz 6. vieta, lai nebūtu Gagarina kausa izcīņas 1. kārtā jāspēlē SKA vai Maskavas Dinamo, ir ļoti reāli sasniedzams.