Toreiz saliku iepirkumu grozā veselu klāstu paciņu ar svešādiem vārdiem, apņēmības uzplūdā sagādāju četras piecas balkona kastes ar augsni un nolēmu iesēt visu, ko esmu nopirkusi. Īstas ticības, ka tur varētu sanāk ēdamas lietas, man nebija, bet mierināju sevi ar domu, ka izmēģināt vajag visu, galu galā pāris kastes mauriņā, kas laiku pa laikam jāaplaista, ainavu netraucē un kaulus nelauž. Rezultāts lielā mērā izmainīja manu ēdienkarti un radīja interesi par mazpazīstamiem zaļumiem, kas neskaitās garšaugi.
Pēc tam jau izpētīju, ka augs ar jocīgo nosaukumu «sējas pazvērīte» izskatās un garšo pēc rukolas un tas pats vien ir. Pirmajā mirklī uzvilnīja tāds kā sašutums - ne tirgū, ne veikalos ne reizi neesmu redzējusi šādu uzrakstu un arī neviens no aptaujātajiem pavāriem un kulinārijas faniem to nebija dzirdējis. Piedevām vēl sēklu stendā turpat blakus atradās arī tās pašas firmas paciņas ar uzrakstu «rukola». Atšķirību nianses neesmu izpratusi arī tagad, bet tik un tā jūtos pateicīga par iedvesmu vasaras ēdienkartes izmaiņām.
Un izmaiņas ir, lūk, kādas: katru gadu no agra pavasara līdz vēlam rudenim lielos puķpodos balkona kastēs ik pāris nedēļās sasēju visādus salātveidīgos dīvainīšus, kas ātri izdīgst un salapo, un tad šķinu klāt 1) gurķu, tomātu, paprikas salātiem; 2)gabaliņos sagrieztai fetai, mocarellai, brinzai un tamlīdzīgiem sieriem; 3) iemaisu aukstajās zupās, kas gatavotas ar kefīru un jogurtu; 4)pievienoju ēdieniem, kuros diezgan lielā daudzumā liek klāt melnās olīvas (starp citu, iemetu arī soļankas un rasoļņika šķīvī); 5)atklāju, ka vairums rukolai līdzīgu zaļumu ļoti labi garšo arī ar saldām ogām un augļiem, piemēram, zemenēm un medainiem bumbieriem. Īsi sakot, jocīgie zaļie ir lielisks produkts jebkurai ēdienreizei, kad «mājās nekā nav».
Ja grib nodoties vēl izsmalcinātākām baudām, iesaku palīgā ņemt mazliet neparastākus ogu un augļu etiķus kombinācijā ar labām eļļām. Lēzenā traukā kārto gabaliņos sagrieztu sieru, klāt liek olīvas, kādu tomāta daiviņu, pārkaisa, piemēram, ar mūru divsēkles (kamēr neizlasīju uz sēklu paciņas, tikmēr nezināju, kas tas ir un ko ar to darīt) lapiņām un apslaka ar olīveļļas un aveņu vai mango etiķa mērcīti. Ar kādu citrusaugļu etiķi var apslacīt kūpināta laša vai foreles šķēlīti un piekost klāt portulaka lapiņas. Ar šādu laša uzkodu labi garšo arī jauni kliņģerīšu ziedi.
Starp citu, pirms pāris dienām neuzkrītoši novēroju, kā no manas zaļumu kastes aizgūtnēm mielojas kaimiņu runcis. Kādā nolūkā, nezinu, bet gribas cerēt, ka labas garšas dēļ.