Kāda ir bijusi sezonas pirmā puse Daideriem?
Situācija kopvērtējumā nepārprotami norāda uz to, ka cīņa vēl turpinās tikai par pirmo zaudētāju vietu. Čempions praktiski ir zināms. Vilemsens var braukt ar pusgāzīti, un tik un tā viņam pirmo vietu neviens vairs neatņems. Es gan zinu, ka pašlepnums Vilītim neļaus atslābt un viņš cīnīsies par uzvaru katrās sacensībās. Jā, nu man šķiet, ka brāļiem (Daideriem) rezultāts varēja būt labāks. Tikai vienā braucienā viņiem tīri izdevās apdzīt Vilemsenu.
Kā pietrūkst - fiziskās sagatavotības, braukšanas prasmes, vai tehnika nav tādā līmenī kā Vilemsenam?
Tehnika ir līdzvērtīga. Manuprāt, brāļiem pašiem vairāk vajag gribēt, tad arī būs labāks rezultāts.
Strādāt vajag vairāk?
Arī tas, bet fiziskā sagatavotība nav manā pārziņā.
Kādus treniņu plānus Daideri izmanto?
Ziemā viņiem palīdzēja Kaspars Stupelis. Arī es iedodu šādus tādus vingrinājumus, bet to izpildei līdzi nesekoju. Viņi ir profesionāļi, un pašiem jāzina, kā pietrūkst, lai brauktu ātrāk.
Kas bija noteicošais, kāpēc piekriti ar Daideriem sadarboties?
Ir mērķis triju gadu laikā izcīnīt pasaules čempionu titulu. Uz to arī ejam.
Var sanākt tā, ka pēc pāris gadiem Vilemsens beidz braukt un čempionu tronī uzkāpt ir daudz vieglāk.
Arī tā var būt, bet es nezinu, cik ilgi Vilītis vēl plāno startēt. Katrā ziņā patlaban viņam konkurentu nav. Vilemsens brauc ātri un stabili savā komforta zonā. Ja kādam izdodas viņam «iekost» vienā braucienā, tad tas jau ir lielisks sasniegums.
Arī Ķegumā faktiski būs cīņa par otro vietu.
Domāju, ka jā. Par pirmo zaudētāju vietu cīnīsies trīs ekipāžas - Daideri, Jans Hendrikss un Rupeiks, varbūt arī Baks. Brāļiem šīs sezonas uzdevums ir ieņemt vietu pēc Vilemsena.
Ķeguma posma intriga varētu būt - Daideri pret Rupeika/Stupeļa ekipāžu.
Trasē jānoskaņojas uz visu, nevis tikai vienas ekipāžas apdzīšanu. Daudz svarīgāk brāļiem ir nepalaist garām tuvākos sekotājus Jana Hendriksa ekipāžu.
Ķeguma smilšainajā trasē latviešiem nekad īpaši nav veicies. Kā varētu būt šogad?
Trase ir krietni pārbūvēta, nav vairs tik smilšaina, ir vairāk lēcienu, arī ātrumi palielinājušies. Katrā ziņā nākamo divu posmu sacensībās Ķegumā un Igaunijā liela nozīme būs sportistu fiziskajai sagatavotībai. Abas trases ir smagas, tāpēc augstākajās vietās būs ekipāžas, kuras augstu tempu izturēs ne tikai 15 vai 20, bet 37 minūtes.
Vienubrīd pavīdēja informācija, ka pats varētu startēt Latvijas un Igaunijas posmu sacensībās.
Esmu atmetis šo domu. Laikam jau agonijas iespaidā biju iedomājies, ka varu vēl braukt. Mans laiks motokrosā ir pagājis. Esmu sapratis, ka labi varu dzīvot arī bez braukšanas trasē. Neredzu iemeslu, kāpēc lai es visu to atkal darītu. Nav man vairs divdesmit gadu.