Aizvadītajos gados sieviešu un vīriešu darba samaksa Eiropas valstīs atšķīrās par 17% un vairāk, tagadējie rādītāji liecina, ka šī atšķirība ir nedaudz mazinājusies. Atšķirības amplitūda ir dažāda - sākot ar 2% Polijā līdz 27% Igaunijā. Lai gan kopumā ir pamanāma neliela pozitīva tendence, ir dalībvalstis, kurās sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības aizvien palielinās. Tas notiek Bulgārijā, Francijā, Ungārijā, Portugālē, Rumānijā, arī Latvijā, kur, pēc 2010. gada datiem, sievietes pelna vidēji par 17,6% mazāk nekā vīrieši.
Iemesli darba samaksas atšķirībām ir dažādi. Sievietes un vīrieši veic atšķirīgus darbus, atšķirīgās nozarēs, piemēram, veselības un sociālā darba nozarē ne tikai Latvijā, bet arī ES strādā vidēji 80% sieviešu. Nozares, kurās koncentrējas sievietes, ir zemāk atalgotas, un sievietes retāk ieņem vadošus amatus. Sievietēm pārsvarā ir pārrāvumi karjerā bērnu piedzimšanas dēļ un atgriežoties darbā - tas atspoguļo grūtības saskaņot darba un ģimenes dzīvi, kas savukārt liecina par nevienlīdzīgu bērnu aprūpes un mājsaimniecības darbu sadali starp sievietēm un vīriešiem. Par vienas un tās pašas vērtības darbu sievietes nereti saņem zemāku atalgojumu nekā vīrieši, piemēram, finanšu sektorā, bankās utt., Latvijā sievietes par vienādas vērtības darbu ar vīriešiem saņem tikai 61% no vīriešu algas. Novērota arī tendence - jo vairāk kādā jomā sieviešu, jo zemāks atalgojums, bet, jo vairāk vīriešu, jo atalgojums ir augstāks.
Lai pret šīm atalgojuma atšķirībām cīnītos, ES īsteno vērienīgu informatīvo kampaņu, kurā cieši sadarbojas arī ar valstu valdībām. Vācijā, piemēram, 2009. gadā ieviesta īpaša programmatūra, kuru izmanto uzņēmumi, lai savā organizācijā analizētu sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības, savukārt Austrijā paredzēti jauni tiesību akti, lai uzlabotu atalgojuma pārredzamību uzņēmumos. Tie prasa arī ziņot par darba samaksas atšķirībām.