«Tūrisms attīstās, stacija izbūvēta, vienīgi ielas varēja salabot, bet ceļi jau ir problēma visā Latvijā,» stāstot, kā nokļūt pie mēra, savu viedokli par pilsētu atklāj kāda kundze.
Vēlāk slikto ielu stāvokli piemin gan citi iedzīvotāji, gan arī uzņēmēji. Novada mērs Uģis Mitrevics Dienu Siguldā sagaida kā saimnieks savā namā. Sarunā viņš bieži uzsver, ka nejūtas kā politiķis, arī uzvarēt vēlēšanās nav viņa nolūks: «Es vienmēr esmu uzskatījis, ka mums, latviešiem, ir jāizskauž sevī tās īpašības, kuras mēs uzskatām par sliktām. Neesmu par to, lai notiktu kaut kāda bezjēdzīga cīkstēšanās. Protams, esmu bijis priekšā tām lietām un procesiem, kas dod sajūtu, ka tu esi ļoti daudz izdarījis, bet tas ir ar tādu kā pludiņu katlā - ka tu esi to izdarījis un darījis to pēc savas labākās pārliecības, nevis aiz aprēķina.» U. Mitrevics siguldiešu vidū ir ļoti populārs. «Kaimiņos var dzīvot deputāts, un cilvēks pat nenojauš, ka viņš strādā domē, tomēr mēru šeit pazīst visi,» atklāj kāds cits siguldietis.
Sliktais ceļš
Šis ir pirmais domes sasaukums, kurš strādā U. Mitrevica vadībā. Pirms tam ilgus gadus pilsētu vadīja Tālis Puķītis, un pašreizējais mērs bija izpilddirektors. Iepriekšējās vēlēšanās atbalsts U. Mitrevicam nebija tik noteikts, taču tagad neviens neapšauba - viņu ievēlēs atkārtoti. Vēlēšanās pieteikušies četri politiskie spēki - Vienotība, Reformu partija, Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar Nacionālo apvienību un Reģionu alianse, kuras galvgalī ir pašreizējais mērs, uzreiz pēc viņa - pašreizējā sasaukuma deputāts Dainis Dukurs, kurš reizē ir arī Bobsleja un kamaniņu trases valdes priekšsēdētājs. Siguldietis Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis Dienai atzīst: «Es nesaku, ka Mitrevics darījis visu, lai tiktu pārvēlēts, bet šīs lietas viņam palīdzēs. Pilsētai ir savs autobuss, kurš vietējiem ir bez maksas, - trāpīts desmitniekā. Sakārtota dzelzceļa stacija - atkal desmitniekā, jo atrodas centrā, un visi redz. Tāpat arī ar veloceliņiem un ietves apgaismojumu - visi redz, visi izmanto. Nav skandālu, ir padarīti darbi, turklāt tie ir uzskatāmi.» A. Latkovskis aizdomājas un piebilst: «Nevar būt, ka viņš pēkšņi nokrīt nezin no kurienes un attopas, kas pilsētai vajadzīgs. Nedomāju, ka Puķītis viņu kā izpilddirektoru iepriekš būtu apspiedis.» Kā lielāko problēmu A. Latkovskis nosauc slikto ceļu stāvokli: «Siguldā ir daudz privātmāju un lielākā daļa ceļu ir grantēti, problēma ir tā, ka tie netiek pienācīgi greiderēti. Privātmāju īpašnieki galvenokārt strādā Rīgā un maksā nodokļus Siguldai, viņiem svarīgākais ir tieši ceļš.»
Deklarēšanās politika
U. Mitrevics stāsta, ka pēdējos četros gados iedzīvotāju skaits audzis teju par 500 cilvēkiem, tas saistīts ar īpašu deklarēšanās politiku. «Visi novada iedzīvotāji, kuri ir deklarējušies, saņem īpašu magnētisko ID karti. Tā darbojas kā atlaižu karte 200 dažādiem pakalpojumiem. Nevienam nav tiesību teikt, ka tas kaut kādā mērā būtu negodīgi, jo siguldieši par savu naudu pilsētu ir atjaunojuši. Viņi to ir izdarījuši ar saviem nodokļiem,» stāsta U. Mitrevics. Turpat 70% no pilsētas budžeta veido iedzīvotāju nodokļi. Mērs nekautrējas un sauc visu, kas paveikts pēdējos četros gados. Viņš piemin nesen atvērto bērnudārzu. Drīzumā tiks atklāts vēl viens, un tad gan tiks sasniegts mērķis - ikvienam bērnam, kas sasniedzis pusotra gada vecumu, būs vieta dārziņā. Mērs īpaši izceļ Siguldas slimnīcu: «Krīzei sākoties, bija grūti pieņemt lēmumu, ko ar šo slimnīcu darīt - pārdot vai nepārdot. Patlaban tā dod lielāko eksportu pakalpojumu veidā. Tieši šī ir tā slimnīca, uz kuru brauc visvairāk ārvalstnieku, lai veiktu operācijas. Piemēram, tiek piedāvāta kuņģa samazināšanas operācija. Liela plūsma ir no Norvēģijas, patlaban notiek sarunas ar amerikāņiem.» Aktīvi tiek apgūta Eiropas nauda, piemēram, tagad pilsētā būvē Laurenču aktīvās atpūtas sporta kompleksu. «Tas būs unikāls projekts, nekur Austrumeiropā tādu nav - saldējamā distanču slēpošanas trase. Rudenī, kad vēl pēdējās sēņu ražas tiek ievāktas, tiek nospiesta poga un automātiski tiek uzsaldēts vienu divus kilometrus garš segums, uz kura tiek uzbērts iepriekšējā ziemā sakrātais sniegs, kas jau ir noglabāts.» Jaunākie aptaujas dati liecina, ka Rīgā strādā aptuveni 30% darbspējīgo siguldiešu. U. Mitrevics saka - tā ir normāla situācija: «Tā notiek ar visām pasaules pilsētām, kas atrodas tuvu galvaspilsētai, jo tur ir lielāks atalgojums. Man ik pa reizei kāds mēģina pateikt, ka Sigulda ir guļamvagons. Es saku - nē, nav. Pilsēta ir attīstīta uzņēmējdarbības un tūrisma dēļ.»
Opozīcija aplauzta
Kaut gan U. Mitrevics norāda, ka domē nav opozīcijas, tomēr izrādās, ka taisnība tā gluži nav. Iebildumus pie sevis parasti nemēdz turēt tēvzemietis Jānis Odziņš. Arī sarunā ar Dienu viņš ir atklāts: «Šajā sasaukumā noticis daudz kas tāds, kas mani vairs nevedina atgriezties politikā. Es tomēr esmu uzņēmējs, un man ir citāds domāšanas standarts. Sākumā es vēl biju gatavs cīnīties, bet radziņi šajos četros gados ir aplauzti. Siguldā vajadzētu nodalīt izpildvaru no lēmējvaras, šī problēma te ir ļoti aktuāla. Tas nozīmē, ka atsevišķiem cilvēkiem ir lielāka priekšrocība, viņi arī biežāk tiekas.» J. Odziņam ir iebildumi arī pret to, kā notiek Eiropas naudas izmantošana: «Šim sasaukumam bijušas iespējas izmantot Eiropas naudu lielos apjomos, bet mums nekas nav skaidri definēts. Ne vienmēr risinājums, kā izlietot šo naudu, ir efektīvākais, ne vienmēr tiek dota priekšroka tam, kas tiešām ir vajadzīgs. Arī stacija tagad ir izveidota jauka, skaista. Lai segtu izdevumus, kas radušies stacijas būvniecībā, tika realizēts blakus esošais zemes gabals. Man nelikās, ka nekustamo īpašumu tirgū tas būtu pareizais laiks, kad pārdot. Turklāt varēja just, ka izsoles uzvarētājs jau sākotnēji domes acīs stāvēja soli priekšā pārējiem. Tagad var redzēt, ka tas viss nebija to pūļu vērts, turklāt zemes īpašnieks tur plāno attīstīt lielu monstru. Mums jau Siguldā ir līdzīgi projekti, un tas radīs lielu spriedzi pašreizējiem uzņēmumiem, mazinās viņu ienākumus.» J. Odziņš uzskata, ka domei būtu vairāk jādomā, kā attīstīt tās lietas, kas pilsētā jau ir, nevis tik aktīvi ieviest jaunievedumus. Par spīti kritikai, deputāts mēru raksturo kā atvērtu, koleģiālu un kompetentu pilsētas vadītāju. Līdzīgi kā citi, arī J. Odziņš pašreizējam mēram konkurentus neredz: «Mitrevicam bijusi liela publicitāte, viņš ir populārs. Lai nāktu kas jauns, ir jābūt ļoti spēcīgam cilvēkam ar tikpat spēcīgu komandu. Siguldas novads ir iekšēji saliedēts un patlaban nav gatavs veikt kardinālas izmaiņas.»
Dzīve bez Puķīša
Kaut gan no pilsētas dzīves teju pilnībā pazudis, Tālis Puķītis Siguldā joprojām ir populārs. Viņš pilsētu vadīja no 1989. gada, līdz pirms četriem gadiem viņu nomainīja paša izpilddirektors U. Mitrevics. Pēdējos gadus bijušajam mēram vadīt pilsētu kļuva arvien grūtāk slodzes dēļ - viņš reizē bija arī Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs, arī Eiropas Reģionu komitejas loceklis. Punktu mēra karjerai pielika tiesvedība, kas saistīta ar viesnīcu Siguldas senleja. Toreizējais mērs bija pieļāvis, ka pašvaldībai piederošās viesnīcas kapitāldaļas tiek pārdotas par samazinātu vērtību, radot zaudējumus teju 110 000 latu apmērā. Izrādās, nekas vēl nav beidzies. «Tagad vēl turpinās tiesa, kurā prokurors mani vajā par to, ka esmu radījis kaut kādus milzīgus zaudējumus, taču ir veikti divi vērtējumi, abi man ir labvēlīgi. Ja es uzvarēšu, sūdzēšu tiesā par neslavas celšanu,» dzerot kafiju savas meitas kafejnīcā Misters Biskvīts, Dienai atklāj T. Puķītis. Ja runā par bijušā mēra mantojumu, tieši Senleja ir redzamākā liecība. Viesnīca jau vairākus gadus ir bankas īpašums. Pašreizējais mērs to sauc par milzu kauna traipu pilsētai un vaino nesakārto likumdošanu, jo «tā pie lietām ļauj strādāt administratoram, kurš vispār nekur nesteidzas». T. Puķītis patlaban atpūšas no politikas un velta atzinīgus vārdus pašreizējam mēram: «Pilsēta attīstās tāpat kā manā laikā, ātrums nav pazudis. Jāņem vērā, ka 90. gadu sākums bija pavisam kas cits - bija te viena krīzīte, kas drusciņ pabremzēja, bet nu... Tajos pirmajos gados līdz 1995. gadam pašvaldības jau neko nevarēja izdarīt, jo nebija naudas. Tikai pēc tam parādījās kaut kādi līdzekļi, kad varēja sākt kaut ko būvēt un sakārtot.» Jautāts, vai kaut ko darītu citādi, viņš nopūšas: «Esmu gadus divdesmit par viņu vecāks, šī iemesla dēļ par šo to noteikti domāju citādi. Tās jau tādas zināmas likumsakarības - ja man ir mazi bērni, es vairāk domāju par to, kā attīstīt iespējas viņiem, ja man ir mašīna, es vairāk domāju par ceļiem.» T. Puķītis atšķirībā no citiem neuzskata, ka pašreizējam mēram gaidāmajās vēlēšanās konkurences nebūs. «Mitrevica pašreizējais vietnieks Jānis Zilvers varētu būt liels konkurents. Domāju, ka būs tāda pati vienošanās kā iepriekš - tam, kuram vairāk balsu, tiks priekšnieka krēsls, uzreiz nākamais pēc balsu skaita kļūs par vietnieku.»