Sildi sevi un ekonomiku

Pēdējā izaugsmes gadā vien (tas bija 2007. gads) pirktspēja kāpa par 20%, gadu pirms tam - par 16%. Šis pārmērīgais, banku aizdotās naudas netieši finansētais algu kāpums bija neatņemama krīzes daļa, tās 1. fāze. Pensijas pēc īslaicīga samazinājuma atjaunotas iepriekšējā, vēsturiski augstākajā līmenī. Jā, šobrīd ir iesaldēta indeksācija, taču tā bija iesaldēta arī periodā, kad saskaņā ar indeksācijas mehānismu pensijām būtu bijis jāsamazinās, jo kritās cenas un algas. Būtu nepatiesi apgalvot, ka krīzē neviens nav cietis, tad tā nebūtu krīze. Ienākumu samazināšanās notika caur bezdarba kāpumu. Ir daudz cilvēku, kuru ienākumi vispār nesamazinājās. Citiem algas saruka par desmitiem procentu, vēl citi zaudēja jebkādus ienākumus. Šie cilvēki ir mazākums, bet viņu nelaime ir ļoti liela. Patlaban ekonomika jau aug, bet bezdarbs samazinājies tikai nedaudz. No zaudētajām vairāk nekā 200 000 darbvietām atgūts tikai ap 30 000. Kāpēc tā? Eksports jau pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, bet to nodrošinājis darba ražīguma, nevis nodarbinātības kāpums. Taču galvenais iemesls - naudas plūsmas starp finanšu sektoru (pamatā bankas) no vienas puses un nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām no otras puses ir citādas. Pirms tam nauda plūda ārā no bankām, tagad pretējā virzienā. Mainījusies attieksme pret aizņemšanos un aizdošanu, arī kredītspēja daudziem pasliktinājusies. Tāpēc mazāks apgrozījums iekšējā tirgū strādājošajiem uzņēmumiem, attiecīgi mazāk darbavietu. Viens no iemesliem ir to cilvēku nevēlēšanās ņemt kredītu, kuriem tas būtu izdevīgi, kuri saglabājuši gan darbvietas, gan ienākumus. Tātad, šobrīd aizņemoties naudu mājokļa uzlabošanai vai pirkšanai, ja plāni ir rūpīgi izsvērti, mēs darām labu sev un ekonomikai. Būvēsi māju, un vairāki cilvēki iegūs darbu. Vai pašlaik bankas naudu šādiem nolūkiem aizdod? Tās nekad to pilnībā nebija pārtraukušas, bet nosacījumi neapšaubāmi mainījās. Pašreiz tie kļūst kredītņēmējiem labvēlīgāki, jo pieaug banku konkurence.