Haralds Silovs
Kāpēc nav iespējams turpināt šorttreka attīstīšanu ar Birzuli?
Birzulis ir paveicis daudz Latvijas šorttreka attīstībā, taču tālākam progresam nepieciešams cits virziens. Viņam ir bijis visai traģisks liktenis, sarežģījumi personīgajā dzīvē, taču tie nedrīkst atsaukties uz treniņprocesu. Līdz Danubijas kausa jeb zemākas raudzes turnīru līmenim mūsu sportistus var sagatavot gan viņš, gan Evita (Krievāne), ko apliecina rezultāti, taču jautājums - kas un kā notiek pēc tam? Diemžēl situācija ir tāda, ka vairākums sportistu pārtrauc sadarbību ar Birzuli un ir spiesti meklēt treniņu iespējas ārzemēs. Droši vien ne bez iemesla.
Pret Birzuli izvirzītas nopietnas apsūdzības.
Jā, un lielākajai daļai no tām ir arī pamats. Dažos no pieminētajiem incidentiem arī pats biju klāt un visu redzēju savām acīm. Turklāt sarežģītās attiecības komandas iekšienē nav bijis nekāds noslēpums apkārtējiem. Tas bija redzams praktiski katrās sacensībās, ka Birzuļa audzēkņi ir nervozāki par citiem, satrauktāki. Birzulis kā treneris daudz prasa no saviem audzēkņiem un reizēm arī ar iebiedēšanas metodēm.
Kāds ir vēlamais attīstības virziens Latvijas šorttrekam?
Man patīk, kā strādā Evita. Esmu redzējis viņas treniņus, un viņa saprot, ko dara. Mums ir radusies iespēja izveidot Latvijas kungu stafetes komandu. Sākumā nāksies cīnīties par nepalikšanu pēdējās vietās, bet ar laiku apbružāšanās starptautiskās sacensībās dos vajadzīgo pieredzi, lai mums būtu vairāki konkurētspējīgi šorttrekisti. Vēl viens aspekts - izveidot komandu, kas varētu visu laiku gatavoties tepat uz vietas Latvijā. Tas ļautu ievērojami samazināt tēriņus, jo pašlaik mūsu labākie šorttrekisti ir spiesti tērēt lielu naudas summu treniņiem ārzemēs. Varētu izveidot labu šorttreka centru, plānveidīgi strādāt visi kopā labā atmosfērā, ārzemju treniņiem paredzēto naudu novirzot citur.