Toreiz «glābšanas operācijas» iemesls bija vairāk žurnālista interese, vēlāk, apjaušot, cik patiesībā neaizsargāti ir fiktīvo laulību upuri, cīņu ar vējdzirnavām Imants sāka, citu motīvu vadīts. Viņš vienkārši nespēja stāvēt malā un noskatīties notiekošajā. 12. septembrī Īrijas TV3 kanālā bija skatāma fiktīvo laulību tēmai veltīta Pola Konolija dokumentālās filmas Pola Konolija izmeklēšana... pirmizrāde. Viens no filmas varoņiem - arī Imants. «Jā, šīs meitenes ir vieglprātīgas, bet gadās visādi, un, ne jau labas dzīves dzītas, viņas brauc šurp. Reizēm viņas ir naivas un neapdomīgas, taču viņām vajadzīga palīdzība. Ja mēs nepalīdzēsim, tad kurš to darīs?» jautā Imants.
Parunāja ar «līgavaiņiem»
Vienā no epizodēm, kad Imants bija izglābis kārtējo izvaroto meiteni, triekdamies viņai pakaļ uz Vaterfordu (vairāk nekā 120 km), un bija jau atvedis uz Dublinas Baljes Munas patversmi, viņi abi ar Ingunu vēl brīdi uzkavējās pie meitenes. Viesu telpā ienāca patversmes darbinieks un sacīja, ka pie Ditas (vārds mainīts) ir atnākuši ciemiņi. Un tie bija - neviens cits kā Ditas pāri darītāji, kas bija atraduši meitenes paslēptuvi. Inguna palika kopā ar izvaroto, bet Imants gāja «aprunāties» ar ārā stāvošajiem melnīgsnējiem «preciniekiem». Un parunāja arī. «Līgavaiņus» vēlāk arestēja policija.
«Tev nebija bail?» vaicāju Imantam. «Toreiz ne, pat neiedomājos par to. Biju vienkārši pārskaities!» Lieki jautāt, vai nākamreiz Imants rīkosies tāpat. Jo «nākamās reizes» jau ir bijušas un Imants ir rīkojies tāpat. Viņa «personīgajā kontā» jau ir piecas atbrīvotas meitenes, un, šķiet, viņu jau ielāgojuši fiktīvo laulību organizētāji. Nesen pēc kārtējās «tikšanās» Imants bija uzfilmējis kādu pakistāņu līgavaini. Pēc divām dienām Miežu māja bija izvandīta tā, ka, šķiet, pat makaroni virtuves plauktiņā nebija atstāti savā kārbā. Nozagts nebija nekas. Brīdinājums? Iespējams.
Vecāki bija apjukuši
Nelaimē nonākušās latviešu meitenes nav vienīgās, kurām palīdz Imants un Inguna. Jau gadu Inguna ir Latviešu luterāņu draudzes priekšniece, un viņas leksikā nav vārda «nē», ja kādam jāpalīdz, jāziedo laiks, darbs vai padoms.
Mazā Natālija no Edžverdstaunas ir bērns ar īpašām vajadzībām. Meitenīte nespēj patstāvīgi ne ēst, ne elpot. Viņa ir pieslēgta pie elpošanas un barošanas iekārtām, un bērnam nepieciešama 24 stundu aprūpe. Vecāki - iebraucēji no Latvijas -, kuriem nedz angļu valoda īpaši stipra, nedz Īrijas sociālās aprūpes sistēma saprotama, bija pavisam apjukuši. Turklāt viņi paši nemaz nelūdza palīdzību. «Ğimene bija atbraukusi uz dievkalpojumu Dublinā. Parunājāmies. Vārds pa vārdam, un sapratu, ka viņiem iet pavisam grūti. Vecāki tādi bikli..., jutu, ka viņi paši netiks galā,» atceras Inguna. Un tieši viņa bija tā, kas palīdzēja Natālijas mammai gan pabalstu lietas kārtot, gan ziedojumu kontu organizēt. Arī palīdzība mazajam Ernestam Latvijā, arī Armandam no Alūksnes, nemaz nerunājot par aktīvu līdzdarbošanos akcijā Skolas soma šoruden, pieskaitāma Ingunas labajiem darbiem.
Ja labdarības tirdziņam kas jāsarūpē, Ingūna ir pirmā: «Es piesakos izcept 300 pīrāgu.» Ja uz Īriju ciemos brauc latviešu koristi vai baznīcas ļaudis, tad visi zina - Mieži savā mājā izmitinās un pabaros vismaz astoņus cilvēkus. «Inguna un Imants nekad neatteiks arī tad, ja kāds palicis bez pajumtes. Viņu mājas durvis, tāpat kā sirdis, arvien ir atvērtas,» par Miežiem saka draudzes cilvēki. Reizēm divas, reizēm trīs nedēļas viņi pie sevis izmitina nelaimē nonākušos. Tad, kā saka Inguna, gatavojot pusdienas, uz plīts esot jāuzliek lielāks katls maltītei.
«Viņa - rāma, apdomīga, sirdsgudra. Viņš - izdarīgs, azartpilns, nekavējoties ķeras vērsim pie ragiem,» Miežus raksturo Latviešu luterāņu draudzes cilvēki Īrijā. Inguna un Imants Zaļo salu par mājvietu izvēlējās pirms piecarpus gadiem, kad ğimenes galva saprata - ğimene jābaro, puikas jāskolo, bet Latvijā ar darbiem un biznesu kļūst arvien švakāk. Vispirms uz Dublinu atbrauca Imants, sāka strādāt celtniecībā. Darbs smags, bet atalgojums labs. Daļu nopelnītās naudas Imants ieguldīja savā biznesā un kopā ar Laimu Ozolu izveidoja portālu Baltic-Ireland. Pēc pusotra gada viņam pievienojās Inguna ar dēliem Krišjāni un Niklāvu. Portāls ir Ingunas pirmā un vienīgā darbavieta Īrijā, neskaitot līgumu ar LTV Ziņu dienestu. Vēlāk uz Īriju pārcēlās arī trešais dēls Mikus. Vienīgi meitai Līgai ir jau sava ğimene, un atbilstoši diplomātiskā dienesta specifikai viņa «rotē» līdzi vīram (pašreiz viņš ir 3. sekretārs Latvijas vēstniecībā Ankarā).