Līdz šim daži labi pazīstami Kurzemes pusē mītoši lielkungi un pat Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pastāvīgi uzrūca un žēlojās, ka tikai «atsevišķi mediji un žurnālisti» izrāda par šo tēmu sakāpinātu interesi. Tomēr nē, un JV lieku reizi un profesionāli autoritatīvi apstiprina gan to, ka ģenerālprokurora izraudzīšana ir pastiprinātas uzmanības vērts jautājums, gan arī J. Maizīša kandidatūras nozīmīgumu šai konkrētajā ģenerālprokurora izraudzīšanās reizē.
To JV apliecina divi vērā ņemami eksperti - atjaunotās Latvijas Republikas pirmais AT priekšsēdētājs Gvido Zerimbo un AT senators, arī bijušais tās priekšsēdētājs Andris Guļāns. Skaidrāk «Maizīša faktoru» nemaz nevar formulēt. Piemēram, A. Guļāns saka, ka par kuru katru citu kandidātu AT priekšsēdētājam būtu jāpaskaidro, «ar ko viņš ir labāks par Maizīti». Abi ievērojamie juristi uzsver, ka ģenerālprokurora izvēlei jābūt maksimāli skaidrai, lai izslēgtu aizdomas par jebkādām politiskām «spēlītēm». Jādomā, ka «spēlīšu» iespējas dublēšanās abu tieslietu jomas pārzinātāju pārdomās nav velta. Tā iezīmē vispārēju noskaņu Latvijas politikas vērotāju starpā un acīmredzot arī pamatotas aizdomas par tādu iespējamību. Tas arī ir nu jau nebūt ne atsevišķu mediju un žurnālistu pamatoti pastiprinātās intereses iemesls - bažas, ka šā sevišķi nozīmīgā amata aizpildīšana varētu tikt «sakārtota» pārlieku šaurā lokā un interesēs.
Otrs pašreizējās nosacītās ažiotāžas iemesls ir pastāvošās ģenerālprokurora izraudzīšanas kārtības nenoteiktība. Proti, ja būtu skaidri noteikts kandidātu izraudzīšanas un/vai pieteikšanās mehānisms, atkristu liela daļa pēdējā laika trača, ieskaitot Ventspils mēra Aivara Lemberga dulburīgo apgalvojumu par Maizīša «kriminālnoziegumu», apstiprinot savu gatavību kandidēt. Bet, kamēr šāda nenoteiktība ir, AT priekšsēdētājam jāprot un sabiedrības miera labad arī jāgrib paskaidrot savu gaidāmo un tad - arī izdarīto izvēli.