Jauna pasaule
Sulamite sevi raksturo kā radošu cilvēku, kurš meklē iespējas izpausties. Viņas skološanās laikā to brīvāk varēja darīt sportā, mūzikā, mākslā, tādēļ Sulamite iestājās Latvijas Konservatorijā. Lai gan viņa nāk no muzikālas ģimenes un mūzikas skolā apguvusi čella spēli, lēmums par studijām operetes aktieru kursā tomēr bijis spontāns. «Mani vairāk interesēja dziedāšana nekā aktiermāksla. Jau mācoties sapratu, ka neesmu gatava visu mūžu saistīt ar teātri. Arī pasniedzēja teica: tev jāizvēlas - vai nu tu teātrī esi prīma, vai arī teātris ir tavs dzīvesveids. Nebiju ne viens, ne otrs variants,» Sulamite stāsta. Bija dažas lomas un izrādes, bet tad, atsaukusies Latvijas Radio kora aicinājumam, viņa tajā nodziedāja 13 gadus. Pa vidu dziedāts arī korī Sindi putnu dārzs. Līdz ar trešā bērna piedzimšanu Sulamite no kolektīva uz laiku aizgāja, taču brīdī, kad būtu jāatgriežas, vairs nebija kur - bija mainījusies situācija gan valstī, gan darbavietā. «Bija jādomā, ko darīt.»
Tolaik Latvija vēl tikai sāka atskārst, pēc kādiem likumiem dzīvo kapitālistiskais bizness. Sulamite neilgi pastudēja Biznesa augstskolā Turība, kur saprata, ka mārketings, pārdošana, personālvadība ir pasveša, taču ļoti interesanta pasaule, bet par vērtīgāko skolu viņai kļuva darbs biznesa konsultāciju un apmācību uzņēmumā International Trendsetters. Tā boss Džons van Eikens veidoja un vadīja seminārus Latvijas uzņēmējiem, izglītoja arī savus darbiniekus. «Sapratu, ka tur mācītais ir tobrīd svaigākais un vērtīgākais pasaulē šajā jomā.» Sulamite gan visai ilgi uzņēmējos manījusi iekšēju pretestību jaunajām vēsmām: kaut ko mums pastāstiet, bet neko daudz mainīt negribam - ir labi, kā ir.
Cilvēki pie vārtiem
«Bija jāiziet cauri zināmiem līkločiem, lai saprastu, kur jūtos vislabāk,» Sulamite komentē savu profesionālo meklējumu laiku. Lai iegūtu pamatīgāku biznesa izglītību, viņa iestājās LU, taču drīz konstatēja, ka tās tālaika piedāvājums stipri atpaliek no International Trendsetters apgūtā. Būdama mazliet avantūriste, kā arī juzdama, ka Konservatorija iedevusi pieklājīgu psiholoģijas zināšanu bagāžu un iemācījusi iztikt bez barjeras saziņā ar cilvēkiem, Sulamite izmēģināja spēkus pārdošanā un tirdzniecībā. Pastrādājusi galantērijas un saimniecības preču tirdzniecības uzņēmumā AMF, viņa pieteicās ar pārdošanu saistītai vakancei fleksogrāfijas iepakojuma ražotnē Impress, bet pārrunu laikā saņēma negaidītu piedāvājumu kļūt par uzņēmuma personāla vadītāju. «Vadītājam jau toreiz bija nopietna un, manuprāt, pareiza izpratne par biznesa lietām, misiju, vīziju, stratēģijām. Un uz personāla vadību jau biju ar vienu aci skatījusies,» teic Sulamite, kas vēlāk personālvadībā ieguvusi arī maģistra grādu RSEBAA.
Darāmā bija daudz, jo personāla nodaļa bija jābūvē no pamatiem. «Bet jutu, ka Impress darbinieki novērtē, ka ir tāds personāla vadītājs, kas viņus atbalsta, man uzticēja arī sasāpējušus jautājumus. Uzņēmumā bija sarežģīti darba apstākļi, taču pie vārtiem nemitīgi bija cilvēki, kas tajā gribēja strādāt iekšējās gaisotnes dēļ,» Sulamite dalās gandarījumā. Vēlāk viņa bijusi personāla vadītāja gan augļu un dārzeņu pārstrādes, gan nekustamo īpašumu, gan tirdzniecības uzņēmumos, bet ieskats dažādu nozaru aizkulisēs viņu tikai bagātinājis. Kādu brīdi, lai sevi izaicinātu, Sulamite strādājusi arī personālvadības konsultantes līgumdarbus - tā kopā ar kolēģu darba grupu izdevies sakārtot biznesa procesus arī kādā lielā uzņēmumā, kas tam deva iespēju gadā ietaupīt Ls 150 000. Taču, kad pie apvāršņa parādījās SIA Bravo, kurā sadrumstalotie personālvadības procesi bija jāsaliek vienotā veselumā, Sulamite neatteica. «Tur biju gatava strādāt daudz ilgāk. Bet Euroaptiekas piedāvājums bija vilinošāks. Šī uzņēmuma potenciāls, vadības stils un attieksme pret stratēģiskajiem mērķiem ļoti saskan ar man tuvu domāšanu.»
Dzīvo, lai mācītos
Jaunajā darbā Sulamite ir tikai pāris mēnešu, un pagaidām ikdiena paiet, tuvāk iepazīstot tīkla aptiekas un to darbiniekus. Arī farmācijā kā ikvienā nozarē šodien arvien svarīgāka kļūst talantu vadība, attīstīšana un noturēšana, Sulamite stāsta. Lai gan daudzi profesionāļi aptiekā gatavi strādāt visu mūžu, arī viņiem jādod iespēja augt, turklāt mainās viņu darba saturs - cilvēki uz aptieku nu nāk ne tikai pēc zālēm, bet arī konsultēties.
Personāla vadītāju vidū talanta jautājums savukārt vairāk attiecas uz spēju trāpīt uz viena viļņa ar uzņēmuma iekšējo kultūru. «Šajā profesijā ir ļoti ātri jāiejūtas kolektīvā, ātri jāsaprot un jāpalīdz saprast citiem, kā labāk sastrādāties, sasniegt mērķus.» Sulamitei visgrūtākais un reizē vistīkamākais darbā esot mikroklimata radīšana, lai darbiniekiem tajā patiktu strādāt un viņi būtu motivēti to darīt labi. Neizbēgamā profesijas realitāte gan ir arī darbinieku atlaišana, un Sulamite atzīst, ka tas nav viegli, tomēr arī te pieturas pie sava principa, ka cilvēks dzīvo, lai mācītos, un jebkuras pārmaiņas ved uz ko jaunu, bieži vien labāku. Sulamiti pašu dzīve daļēji atvedusi arī atpakaļ pie dziedāšanas. Pirms gada viņu uzrunāja bijušie kolēģi, un tagad Sulamite brīvajā laikā dzied kamerkoros Versija un Matejs.