Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Šķielē krievu skolu virzienā

Mazākumtautību skolās Latvijā pagājušajā mācību gadā mācījās gandrīz 29% skolēnu. Par to, vai vispār jābūt iespējai skolēniem iegūt izglītību valsts un pašvaldību skolās, mācoties, piemēram, krievu valodā, tiek runāts katru reizi, mainoties valdībai. Iepriekš gan minētas konkrētas lietas un noteikti termiņi, tagad plāna aprises ir izplūdušas. Tomēr jaunā valdība un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) apņēmies izstrādāt plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā. Turklāt šķiet, ka šoreiz tam vairāk ir gatavas arī pašas skolas.

Par labu latviešu valodai

Lai plānu īstenotu, K. Šadurskis Dienai min vairākas lietas. Pirmkārt, jāstrādā pie latviešu valodas un literatūras standarta, kuram jābūt pilnīgi vienādam gan latviešu, gan mazākumtautību skolās. Tātad latviešu valodas zināšanām neatkarīgi no bērna tautības un izglītības programmas ir jāatbilst vienādiem kritērijiem, beidzot pamatskolu vai vidusskolu. Otrkārt, ļoti būtiski ir pievērst uzmanību tiem mācību priekšmetiem, kuru saturā var parādīties kādas ideoloģijas sludināšana. Ministrs īpaši uzsver vēsturi - tās pasniegšanai visās skolās būtu jābūt balstītai zinātnes atziņās un atbilstoši standartam, «un tur nav vietas svešai, vispār nekādai ideoloģijai». Diemžēl pētījumi liecina, ka vairākās skolās, kurās tiek realizētas mazākumtautību izglītības programmas, ar vēstures mācīšanu nav tā, «kā mums gribētos», atzīmē K. Šadurskis. Viņš gan arī uzsver, ka bērniem būtu jādod iespēja ar mazākumtautību valodu un kultūru saistītus priekšmetus apgūt dzimtajā valodā.

Patlaban mazākumtautību vidusskolās latviešu un krievu valodas proporcijai jābūt vismaz 60 pret 40. Savukārt pamatskolas posmā skolām ir iespējams izvēlēties vairākus modeļus, no kuriem pirmais paredz straujāku valsts valodas apjoma kāpināšanu jau pirmajās klasēs. K. Šadurskis uzskata, ka skolas būtu jāstimulē izvēlēties tieši šo pieeju. Tāpat arī vidusskolas posmā proporcija varētu mainīties, taču par konkrētiem skaitļiem ministrs nerunā. Jābūt uzmanīgiem, lai neciestu izglītības kvalitāte, tāpēc tempam un formai jāatbilst skolēnu vajadzībām. «Es šobrīd negribu runāt ne par kādu kalendāro plānu, kā tas notiks, jo ir nepieciešamas diskusijas ar profesionāļiem un visiem iesaistītajiem partneriem. Mums ir jāizveido reālistisks plāns,» uzsver ministrs. Tikmēr formu, kur daļēji izglītību skolēni iegūst savā dzimtajā valodā, nepieciešams saglabāt, kamēr ir pieprasījums un būs iespējams nokomplektēt klases ar šādu mācību valodu. Galvenais mērķis gan ir skaidrs - izglītība tiek iegūta valsts valodā, bet par to, kā un kad to panākt, vēl jādiskutē. K. Šadurskis sola, ka diskusijas sāks, nevelkot lietas garumā, jo jāizskauž situācija, ka nākotnē šie skolēni darba tirgū ciestu nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ.

Krietni konkrētāk par šo jautājumu gan vēlētos runāt Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) deputāti, kuri uzskata, ka pāreja jāsāk no 2018. gada. Par šo termiņu runāts jau iepriekš. Laimdotas Straujumas (Vienotība) pirmās valdības koalīcijas līgums paredzēja, ka līdz 2018. gadam vidusskolu klasēs jāpanāk proporcija 80 pret 20. Tas nozīmē, ka visas izglītības programmas būtu jāapgūst valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei. Toreiz L. Straujuma sacīja, ka agrāk vai vēlāk visās valsts skolās mācības notiks tikai latviešu valodā. Tas arī izsauca krievu skolu aizstāvju protestus, un šis temats uz pāris gadiem pieklusa.

Sola aizstāvēt

Pret pašreizējās valdības plāniem iebilst Saskaņas deputāti, bet Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners Dienai atzīmē, ka atsākties varētu arī protesti, jo vairāki punkti, kas iekļauti deklarācijā, uztraucot minoritātes. Viņš uzsver, ka jau tagad latviešu un krievu skolās esot vienoti standarti. Kopš 2012. gada arī mazākumtautību skolu absolventi kārto tādu pašu eksāmenu kā latviešu skolās. Ja galu galā notiks pāreja uz lielāku proporciju par labu mācībām latviešu valodā, pēc J. Plinera domām, Latvija nekļūs bagātāka un skolēnu zināšanu kvalitāte neuzlabosies. Patlaban vecāki, kuri vēlas, var savus bērnus sūtīt arī latviešu skolā, bet vardarbīgi latviskot citas skolas nedrīkstot. Arī J. Pliners gan piekrīt, ka bērniem labāk jāzina latviešu valoda, bet ne uz zināšanu rēķina fizikā, bioloģijā, ķīmijā vai citos priekšmetos.

Tik noraidoša attieksme nav pašās mazākumtautību skolās. Vēl pirms diviem gadiem Rīgas Anniņmuižas vidusskolas direktore Tatjana Pulle Dienai norādīja, ka šādas pārmaiņas negatīvi ietekmētu bērnu mācību sasniegumus un būtu problēmas ar izglītības procesu realizāciju un izglītības kvalitātes nodrošināšanu, tagad viņa tā vairs neuzskata. Pa šo laiku situācija mainījusies, un tagad lielāka proporcija par labu latviešu valodai būtu atbalstāma. Tāpat gatavāki šādām pārmaiņām ir pedagogi. Arī Rēzeknes 4. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Aina Selezņova Dienai sacīja, ka tas būtu tikai atbalstāmi, jo ieguvēji būs paši skolēni - labāk pārzinās latviešu valodu, kas pēc tam atvieglos dzīvi gan augstskolā, gan darba tirgū.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?