Programmu izglītības iestādēs nepieciešams īstenot, jo valstī ir jābūt vienotai sistēmai, lai stiprinātu skolēnu patriotismu un nacionālo identitāti. No tā ir atkarīgs, cik daudz cilvēku paliek Latvijā, cik godprātīgi ievēro likumus, maksā nodokļus un aizstāv valsts pamatvērtības, Dienai pastāstīja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK). Kā risinājumu viņš piedāvā noteikt obligāto minimumu izglītības iestādēm, kas skolās būs jārealizē, un izstrādāt rekomendācijas, kam būtu ieteikuma raksturs. Piemēram, būtu noteikti obligātie svētku pasākumi un audzināšanas stundu temati skolās, valsts himnas un citu simbolu lietojuma kārtība, kā arī skolas viesu aicināšanas kārtība. Tāpat būs noteikts, kādu informāciju skolās drīkstēs izplatīt. «Nav normāli, ka skolēni tiek atbrīvoti no mācību stundām, lai apmeklētu 9. maija pasākumu. Ir jābūt regulējumam, kādos gadījumos to var darīt,» sacīja R. Dzintars. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča atzina, ka ir būtiski noteikt valstī obligāto valstiskās audzināšanas minimumu, lai visiem bērniem jebkurā Latvijas vietā būtu vienādas iespējas. Viņa gan norādīja, ka jau šobrīd ir izstrādāti metodiskie materiāli, bet ne visas skolas tos izmanto.
IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule atgādināja, ka nedrīkst aizmirst arī par nepieciešamo papildu finansējumu, bet Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) sacīja, ka papildu finansējums nav vajadzīgs, jo, piemēram, himnas lietojums nekādus līdzekļus neprasa, tāpat arī karoga uzvilkšana mastā. J. Juhņēviča gan atzīmēja, ka problēma skolās ir tieši naudas trūkums. Līdz ar to, piemēram, Rīgā dzīvojošie bērni var aiziet uz muzejiem un iegūt visu informāciju, bet tie, kas dzīvo laukos, to nevar atļauties.
Apakškomisija vienojās, ka darba grupa, kurā būs gan tās locekļi, gan IZM, Valsts izglītības satura centra un IKVD pārstāvji, gan vecāki un nevalstiskās organizācijas, darbu varētu sākt 9. jūlijā un līdz gada beigām projektu izstrādāt.