Skolotāji jau daudzkārt sūdzējušies par pārmērīgo papīru darbu. Piemēram, kad Diena otrdien apmeklēja matemātikas stundu Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, žurnālistei vajadzēja aizpildīt veidlapu ar jautājumiem par stundas novērošanu. Vaicāta, kāpēc tas jādara, matemātikas skolotāja Diāna Sviklāne atbildēja: «Īsti nezinu. Šeit ir papīrs papīra galā.» Otrdien valdībā izskatīja pasākumu plānu, lai mazinātu skolām uzlikto birokrātisko slogu. Lai gan valsts pārvaldes funkciju audita veicēji rosināja atteikties no skolu akreditācijas, panākta vienošanās no tās tomēr neatteikties. Akreditācija rada iespēju valstij «turēt roku uz pulsa» un centralizēti vērtēt izglītības kvalitāti, norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvis Jānis Mergups-Kutraitis. Atsakoties no tās, varot rasties juceklis, jo katra pašvaldība skolas vērtēs pēc citiem kritērijiem. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone-Klasiņa norāda, ka IKVD un IZM pozīcija sakrīt. Pērn jau esot atviegloti skolu akreditācijas noteikumi un birokrātiskais slogs mazināts. Valdība gan lēma, ka teju par trešdaļu jāsamazina pedagogu obligātās dokumentācijas apjoms. D. Jansone-Klasiņa skaidro, ka vēl būs diskusijas par to, kādu dokumentu kārtošana skolotājiem rada lielāko slogu un no kā varētu atteikties. Neesot izslēgts, ka varētu atvieglot arī akreditācijas procesu. IZM pārstāve gan norāda, ka prasību pēc dokumentu kaudžu gatavošanas valsts nemaz skolotājiem nenosakot. Nereti papildu birokrātijas slogu pedagogiem uzliekot pašvaldības un arī pašas skolas, kuras uzskata, ka tas var palīdzēt akreditācijas procesā.
«Man liekas, ka viņi [IKVD] cenšas to saglabāt, lai pierādītu spēku un muskuļus,» par akreditāciju izsakās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve (LIZDA) Baiba Bašķere. Par «muskuļu parādīšanu» viņa uzskata arī pārbaudes, kuras IKVD skolās veic ārpus akreditācijas, piemēram, iepriekšējā mācību gada beigās un šī sākumā, kad IKVD skolās pārliecinājās, kā veicas ar atsevišķo pasaules un Latvijas vēstures mācīšanu. «Ko skolās var pārbaudīt, kad tas vēl nemaz nav ieviests vai tik tikko sākts?» neizpratnē ir B. Bašķere. Neapmierināts ar šāda veida pārbaudēm ir arī Cēsu 2. pamatskolas direktors Ojārs Bicāns: «IKVD ir ne pārāk korekts.» Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktoram Valdim Jēkabsonam par akreditācijas nepieciešamību ir divējāds viedoklis: «Pasaulē mācību iestādes pamatā kontrolē pašvaldības. Tāda IKVD pārsvarā nav.» Taču vienlaikus skolu akreditācija visiem piemērojot vienādus spēles noteikumus.
LIZDA cer, ka akreditācijas saglabāšana nav galīgais lēmums, un sola no savas pozīcijas neatkāpties, jautājumu aktualizējot atkal pēc gada. Valsts īstenota skolu kontrole nesasaucas ar R. Ķīļa rosinājumu ieviest «nauda seko skolēnam līdz skolai» finansēšanas modeli, jo tas sevī ietver lielākas brīvības došanu skolām. R. Ķīlis Dienai apstiprina - viņš ir pret skolu «torpedēšanu» ar dažādām kontrolēm. Viņaprāt, akreditācijas saglabāšana ir īstermiņa risinājums, kamēr nav nekā cita, ko likt vietā. Tomēr pāris gados varot izstrādāt citu skolu kvalitātes kontroles modeli, kurā šis pienākums tiktu uzticēts pedagogu profesionālajām organizācijām.