Skolēni atzīst, ka skolā piedāvāto teorētisko zināšanu klāsts par ekonomiku un finansēm ir visai plašs, tomēr viņi bieži vien nezina, kā tās izmantot reālās situācijās, un tas ir tas, kā izglītības iestādēs pietrūkst. Pētījums rāda, ka labāk ar teorētisko zināšanu integrēšanu reālajā dzīvē veicas jauniešiem, kuri aktīvi piedalās savas mājsaimniecības norisēs, ģimenes biznesā un kuriem tiek uzticēta patstāvība kabatas naudas izlietojuma plānošanā ilgākā laika periodā. Arī algots darbs skolas laikā palīdz veidot izpratni par naudas vērtību un tēriņu plānošanu.
Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa jauniešu savu finanšu lietpratību vērtē ļoti kritiski, uzsverot - pat ja pašreizējām vajadzībām ar viņu zināšanām un prasmēm pietiek, veiksmīgai finansiālai nākotnei to būtiski pietrūkst. Jaunieši visbiežāk sevi redz kā pasīvus ekonomikas dalībniekus, un šo redzējumu pastiprina skolotāju un vecāku attieksme, jauniešus uzskatot par nenobriedušām un neracionālām personām. Arī jaunieši, ja pieņemti pašu vērtējumā nepareizi finansiāli lēmumi, to attaisno ar savu vecumu.