Komisija Vērai vaicāja, kāpēc viņa vēlas kļūt par skolotāju. Vēra atbildējusi: «Mana mamma ir skolotāja, onkulis ir skolotājs, vectēvs bija skolotājs.» Intervētājiem ar to nepietika - viņi gribēja zināt, kāpēc tieši Vērai pedagoga darbs ir vispiemērotākais. Viņai bija motivācija, taču nespēja to skaidri formulēt un tāpēc atlasi neizturēja, Dienai paskaidro P. Sālbergs.
Šis stāsts ir ar laimīgām beigām, jo pēc gada Vēra pedagoģijas programmā stājās vēlreiz un konkursu izturēja. Esot arī topošie skolotāji, kam iekļūšana kārotajā programmā nāk vēl grūtāk, pat tādi, kas konkursu iztur tikai ar septīto reizi. Šie piemēri ilustrē, cik nopietni somi pieiet skolotāju atlasei. Tieši labi skolotāji ir Somijas izglītības panākumu stūrakmens. Lai to panāktu, somi vispirms rūpīgi atlasa pedagoģijas studentus un uzliek viņiem augstas sagatavošanās prasības, bet pēc tam darbā dod brīvību.
Somijas izglītības panākumi kaldināti 25 gadus. Pēdējā desmitgadē ziemeļvalsts izglītības sistēmai pievērsta pasaules uzmanība un regulāri jāatbild uz jautājumu: «Kā jūs to panācāt?» Kā Diena jau rakstījusi pēc Somijas apmeklējuma, viens no panākumu skaidrojumiem ir Somijas vienlīdzīgā izglītības kvalitāte - somu skolēni varot iegūt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, vai mācās pilsētas skolā vai mazā skoliņā laukos. Būtiskas Somijas izglītības sistēmas saistvielas ir labi sagatavoti skolotāji un liela brīvība skolām. To visu pavada augsts uzticēšanās līmenis sabiedrībā un uzskats, ka mācību procesā galvenais ir skolēns. Latvijas izglītības speciālistu reakcijas tviterī pēc semināra ar P. Sālberga piedalīšanos liecina, ka arī viņus uzrunājusi ideja - nevis skolēnam ir jābūt gatavam skolai, bet gan skolai jābūt gatavai skolēnam. Mazie somi netiek apmācīti pēc viena standarta, bet gan saņem visai personalizētu izglītību. Palikšana uz otru gadu vai skolēnu atbirums Somijā ir liels retums, jo tur skolotāji apzinās, ka svarīgi ir skolēna mācīšanās problēmas pamanīt un novērst pēc iespējas agrāk.
Mācību stundu skaits Somijā ir samērā mazs, un arī mājasdarbu ir maz. P. Sālbergs kā piemēru minēja Nīderlandi, kur skolēniem ir tik daudz mācību stundu, ka, tās saskaitot, sanāktu par diviem mācību gadiem vairāk nekā Somijā. Pierēķinot vēl divus gadus, jo Nīderlandē skolēni sāk izglītošanos agrāk, sanāk, ka somi skolojas par četriem gadiem mazāk, bet rezultāti starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos viņiem ir labāki. Tātad «laiks nav risinājums», paskaidro P. Sālbergs. Viņš arī lepojas ar to, ka agrā bērnībā somi ļauj «bērniem būt bērniem». Skolas gaitas viņi sāk septiņu gadu vecumā. «Neprasām bērniem mācēt lasīt, sēdēt, būt gataviem skolai līdz septiņu gadu vecumam. Ļaujam viņiem spēlēties, priecāties. Pirmsskolā varbūt sāk iepazīstināt ar burtiem, bet tā nav formāla mācīšana,» stāsta P. Sālbergs.
Vairākas Somijas izglītības idejas gan ir pretējas pārmaiņām, ko izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis rosinājis ieviest Latvijā. Piemēram, vaučeru sistēma skolu finansēšanā, sekmējot skolu izvēli un konkurenci starp izglītības iestādēm, varot arī radīt noslāņošanās risku un tātad mazināt vienlīdzību izglītībā. P. Sālbergs uzsvēra secinājumu no nesen iznākuša OECD pētījuma, kur pirmoreiz tik augstā līmenī pateikts - visaugstākie skolēnu sasniegumi ir valstīm, kurām ir visvienlīdzīgākās izglītības sistēmas.