Lilijas un labs vārds
Ar slavenību fotografēšanu Ingrīda sākusi nodarboties kādos vasarsvētkos. Pirmajā Raimonda Paula rīkotajā Līgo ziņģē viņa maestro uzdāvinājusi ziedus un nolēmusi - kamēr radi klausās koncertu, viņa pastaigās pa aizkulisēm un pabildēs estrādes zvaigznes. Pamazām iepaticies un viņa apzināti sākusi doties uz dažādiem pasākumiem fotografēt slavenības. Ingrīda stāsta, ka viņai ir sava stratēģija, kā iegūt labākos attēlus. Teātrī izdevīgi esot sēdēt ložā pie skatuves, kur vienas durvis ved uz skatītāju gaiteni, otras - uz aizkulisēm. Arī teātra kafejnīcā pirms izrādēm varot sastapt aktierus. Ingrīda nav no fotogrāfiem, kas gatavi nedēļu tupēt kokā ar milzīgu objektīvu, lai noķertu interesantu kadru. Viņas trumpis esot necilais fotoaparāts, kura dēļ neviens viņu nenotur par «paparaci». Turklāt sava pamanāmā ģērbšanās stila dēļ «es pati drīzāk atgādinu slavenību, kuru vērts bildēt».
Gadiem izkopta esot arī Ingrīdas taktika, uzsākot sarunu ar slavenību. «Pasniedzu lilijas, aizlieku kādu labu vārdu, un tad palūdzu, vai varu nobildēt,» stāsta Ingrīda. Agrāk viņai tik daudz drosmes pieiet pie slavenībām neesot bijis, jo pēc dabas Ingrīda nav par sevi pārliecināta. Laika gaitā gan viņa atraisījusies un nu spriež - ja tagad vajadzētu domāt, par ko kļūt, visdrīzāk izvēlētos fotoreportiera darbu.
Par katru stāsts
Arī autogrāfu vākšana aizsākusies nejauši. Ejot uz dažādiem pasākumiem, pamazām uz kartiņām vai grāmatās sākuši krāties autogrāfi, līdz Ingrīda nolēmusi - ko mētās autogrāfus apkārt, jāsaliek albumā. Māsīca viņai uzdāvinājusi albumu ādas vākos, un no tā brīža Ingrīda autogrāfus sāka vākt mērķtiecīgi. «Mans rekords ir desmit autogrāfu vienā vakarā,» teic Ingrīda. Šobrīd kopumā esot vairāki tūkstoši ierakstu. Viņai svarīgi, lai cilvēks nevis vienkārši parakstās, bet ieraksta kādu teicienu vai novēlējumu, ko Ingrīda tagad nereti izmanto, sveicot jubilārus. Šķirstot bilžu albumus, Ingrīdai teju par katru bildi ataust atmiņā vesels stāsts. Ingrīda stāsta, kā folkloras svētkos Siguldā tērpta tautastērpā piegājusi klāt prezidentam Guntim Ulmanim un lūgusi ko ierakstīt autogrāfu grāmatā. Prezidents pārpratis Ingrīdas lūgumu un sācis rakstīt kancelejas telefona numurus. Tad attapies un ierakstījis novēlējumu.
Sieviete stāsta, ka ar dažiem personāžiem pat izveidojusies draudzība mūža garumā. Ingrīda atceras, ka reiz ieraudzījusi - kādā galerijā notiek gleznotāja Jāņa Anmaņa audzēkņu izstādes aizvēršana. Domādama, ka gaidāms svinīgs pasākums, Ingrīda ar ziediem devusies uz galeriju, bet tur sastapusi tikai pašu gleznotāju, kas vācis nost darbus. Anmanis noturējis Ingrīdu par kāda bērna mammu un palūdzis palīdzēt. Viņa piekritusi. Tikai vēlāk Ingrīda atzinusies, ka patiesībā nākusi pēc autogrāfa. Abi tā sadraudzējušies, ka kopā rīkojuši pat vairākas bērnu mākslas nometnes Mežotnē.
Izmēģina visu
Ingrīda stāsta, ka fotografēt nekad nav mācījusies, tik vien kā skolas laikā foto pulciņā gājusi un cik tēvs ierādījis. Tomēr viņai allaž paticis «darīt ko māksliniecisku». Radošumu sieviete mantojusi no vecākiem. Kad vien ģimenē bijušas kādas svinības, viņas mamma izspēlējusi dažādus konkursus, veidojusi foto avīzes un ziedu kompozīcijas. Savukārt tēvs - kā jau selekcionārs - labprāt cēlis galdā vairāku šķirņu kartupeļus, pupiņas, zaļumus un rīkojis degustācijas.
Arī pati Ingrīda labprāt iesaistās dažādās avantūrās un allaž izmēģina ko jaunu. Cerot doties ekspedīcijās, Ingrīda toreizējā Ļeņingradā izmācījusies par ģeoloģi. Vairāk par pašām studijām viņu gan interesējušas blakus lietas - dalība Baltijas studentu apvienībā Baltikums, koncerti, izstādes. Labu laiku Ingrīda nostrādājusi Mežotnes pamatskolā, vienubrīd aizrāvusies arī ar folkloru, mazpulcēnu vadīšanu, pastrādājusi par žurnālisti laikrakstos Bauskas Dzīve un Atspulgs. Strādājusi arī Ainas sarunu šovā. Nu jau kādu laiku viņa darbojas nekustamo īpašumu jomā. Kad bērni vēl bijuši mazi, viņa ar lielu azartu piedalījusies dažādos radio, TV, preses izdevumu konkursos, vinnējot pat braucienus uz ārzemēm. Netīšām pat pamanījusies iekļūt operatora Andra Slapiņa Nepabeigtajā filmā, kur redzama dziesmu svētku koncertā, suminot režisoru Juri Podnieku.
Sava prieka pēc
Ingrīda pārsvarā fotografē sava prieka pēc, bet reizēm viņas labākie kadri nonāk arī dzeltenās preses lappusēs. Agrāk viņa par katru cilvēku veidoja kolāžas, bet tagad lielākā daļa bilžu iegulstot datora failos. Neparastajam hobijam gan atrasts pielietojums, jo, pateicoties saviem slavenību mednieces piedzīvojumiem, viņa kopā ar grafologu Arvīdu Plaudi izdevusi divas grāmatas Slavenību rokraksti, kur apskatāmi attēli un gadu gaitā iegūtie autogrāfi.