Patlaban Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sākusi parakstu vākšanu kopumā par četriem likumu grozījumiem - Visu Latvijai!-TB/LNNK iniciētajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, kā arī par trim likumiem, kas attiecas uz dažādu sociālo pabalstu griestiem. Lai ierosinātu šīs trīs parakstu vākšanas, visas Saeimas opozīcijas frakcijas - VL-TB/LNNK, Saskaņas centrs un Par labu Latviju! (PLL) - vienojās un ar 37 deputātu parakstiem piespieda Valsts prezidentu Valdi Zatleru apturēt attiecīgos likumu grozījumus. Tas nozīmēja, ka CVK jāsāk parakstu vākšana referendumam. Ja parakstus izdosies savākt, visi referendumi varētu notikt augustā, bet, ja neizdosies, spēkā paliks līdzšinējie likumi. Divās nedēļās par izglītību tikai valsts valodā parakstījušies 17 130 pilsoņi, bet pret pabalstu griestiem nedēļas laikā aptuveni 6200. Pabalstu griesti gan attiecas uz trim dažādiem likumiem, un pret katru no tiem parakstījušos cilvēku skaits nedaudz atšķiras.
B. Zepa uzskata, ka parakstus savākt neizdosies, jo cilvēki īsti netic, ka referendumi varētu notikt, tāpēc nemaz negrib tērēt savu laiku, ejot parakstīties. Viņa arī prāto, ka šo referendumu iznākumi to iniciatoriem, šķiet, nav īpaši svarīgi, jo aktīvu aģitāciju par tiem nemana. Arī T. Tisenkopfs domā, ka, piemēram, mācību tikai valsts valodā atbalstītāji referenduma idejai nemaz īsti neticot. «Tā ir vairāk tāda putu sakulšana, un veselais saprāts cilvēkiem liek no tā norobežoties. Bet ar pabalstu būšanām problēma ir pašā referenduma idejā - arī tai ne visi tic tīri ekonomisku apsvērumu dēļ, jo zina, ka valstij naudas nav,» viņš skaidro.
Savukārt CVK vadītājs Arnis Cimdars parakstu vākšanu rezultātus prognozēt pagaidām nevēlējās un norādīja, ka spriedumus izdarīt esot pāragri, jo vēsture rāda, ka lielākā vēlētāju aktivitāte vienmēr bijusi parakstu vākšanas pēdējā nedēļā, kas vēl nav pienākusi. To savā ziņā veicina arī likums, kas noteic, ka tie cilvēki, kuri vēlas parakstītie mājās, tiek apmeklēti parakstu vākšanas pēdējā dienā, skaidro CVK vadītājs.
Paši parakstu vākšanas iniciatori gan ir optimistiskāki. VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars uzsver: «Pirmajā nedēļā savākti pieci tūkstoši, otrajā 12 000 - tempam vērojams pieaugums.» Viņš gan atzīst, ka viņa politiskajam spēkam neesot lielu sponsoru, tādēļ nākoties paļauties uz pašu spēkiem un pilsoņu, sevišķi jauniešu, iniciatīvu, aģitējot par tiem. «Kaut kādi līdzekļi mums ir, un centīsimies tos koncentrēt pēdējā parakstu vākšanas nedēļā, jo tas arī būs izšķirošais laiks. Turklāt tiek izmantotas visas bezmaksas iespējas, ko sniedz internets,» viņš piebilst.
Savukārt PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns uzskata, ka medijiem būtu jāieņem aktīvāka pozīcija pabalstu jautājumā: «Te ir ļoti svarīga mediju attieksme, jo reklamēt kā pirms vēlēšanām mums nav spēka, bet problēma skars visus.» Politiķis domā, ka 6000 parakstu pirmajai nedēļai nemaz neesot slikts rezultāts, un, tāpat kā R. Dzintars, sola, ka parakstu vākšana tikšot popularizēta sociālajos tīklos internetā.