Martins Dukurs
Fotogrāfijā uz pjedestāla ir redzams, ka par tavu uzvaru priecājas arī vācietis Franks Rommels, turpretī otrās vietas ieguvējs Aleksandrs Tretjakovs sarūgtinājumā pavērsis skatu uz pretējo pusi...
Tā bilde patiešām precīzi norāda uz tajā brīdi valdošo noskaņojumu. Jāatzīst, ka tik neviltotu citu skeletonistu atbalstu vēl nebiju izjutis. Daudzi bija aizvainoti par nepatīkamajiem starpgadījumiem treniņos, kad organizatori nepiepūlējās uzlabot trases kvalitāti. Ja atklāti, tādu atbalstu neizjutu pat olimpiskajās spēlēs. Biju pārsteigts, ka mani atbalstīja pat vācieši.
Noteikti izjuti arī papildu psiholoģisko slogu, jo šoreiz uz kārts bija likta ne tikai uzvara konkrētajās sacensībās, bet arī 100 000 eiro?
Lai arī centos par naudas balvu nedomāt, protams, es apzinājos sacensību augsto likmi. Tāpēc piektdienas sacensības man bija milzīgs pārbaudījums. Pirms izšķirošā brauciena Tomass man pateica, ka Tretjakovs veicis ļoti labu braucienu un ka tikai, izbraucot bez kļūdām, man ir izredzes uzvarēt. Atkāpšanās ceļa vairs nebija. Vajadzēja parādīt visu labāko, uz ko esmu spējīgs. Mani ļoti labi uzkurināja apkārtējo atbalsts.
Šoreiz izdevās Tretjakovu pārspēt arī starta ieskrējienā...
Visu iepriekšējo nedēļu cītīgi gatavojāmies fiziskajā ziņā. Es apzinājos, ka startā nedrīkstēšu atpalikt no galvenā konkurenta Tretjakova.
Šķiet, ka pēc uzvaras pasaules čempionātā Sanktmoricā viņš mērķēja uz vēl vienu panākumu?
Tretjakovam uzstādījums bija uzvarēt Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī mājas trasē. Viņš patiešām bija ļoti sarūgtināts.
Tomēr ir puslīdz skaidrs, ka Tretjakovs būs nopietnākais konkurents arī pēc gada olimpiskajās spēlēs...
Neesmu naivs un neloloju cerības, ka tik labi man klāsies arī olimpiādē. Būs jāuzlabo paša sniegums un tehnika.
Pēc uzvaras nav iegūta lielāka pārliecība, ka šī trase ir parocīga?
Jā, droši varu teikt, ka Soču trase man tiešām patīk.