Zāļu tirgotāji satraukušies par slimnīcu un ministrijas kūtrumu samilzušās problēmas risināšanā, jo viņiem trūkst naudas, lai norēķinātos ar zāļu ražotājiem. Slimnīcas stāsta, ka dara visu, ko var, bet tas nav diez cik daudz.
Pēc jūlija lielā budžeta samazinājuma otrajam pusgadam slimnīcām vienkārši naudas neesot. Valsts lielākās slimnīcas lēš, ka pēc pāris mēnešiem tām darbība būs jāpārtrauc. Ko darīt? Visticamāk, gaidāms ierastais scenārijs - skaļas debates un papildu finansējuma piešķiršana. «Tāda ir politika daudzu gadu garumā,» secina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Viesturs Boka.
Cik ir parādā?
Raksta tapšanas laikā VM vēl nevarēja pateikt Latvijas veselības iestāžu kopējo parādu summu, jo dati tiekot apkopoti. Taču zināms, ka lielākoties parādu veido divas pozīcijas - nesamaksātā nauda par zālēm un medicīnas precēm.
Pēc Dienas aplēsēm, šī summa ir vismaz 16 miljonu latu - 7,6 miljoni zālēm un vismaz 8,1 miljons par medicīnas precēm. Kopējais nesamaksāto līgumu cipars gan noteikti ir lielāks, jo Latvijā ir aptuveni 60 firmu, kas piegādā medicīnas preces, bet datus par nesaņemto naudu apkopojušas 15 no tām. Tās šogad apvienojušās Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijā, lai efektīvāk cīnītos ar valsti un slimnīcām par savas naudas atgūšanu. «Trakākais gadījums ir Stradiņa slimnīca. Līdz šim mēģinājām runāt individuāli, bet vadība mūs sūta tālāk, tādēļ apvienojāmies,» skaidro asociācijas runasvīrs Olafs Gūtmanis.
Tirgotāju satraukums par Stradiņa slimnīcas attieksmi ir pamatots, jo šī un Austrumu slimnīca ir valstī lielākās ārstniecības iestādes un līdz ar to arī lielākās parādnieces. VM dati rāda, ka jūlija beigās zāļu ražotājiem abas bija parādā 3,4 miljonus latu, kas ir 80% no valsts kopējā kavēto maksājumu parāda par zālēm.
Abas slimnīcas stāsta, ka situāciju risina - veido jaunus maksājuma grafikus un lūdz firmas samazināt cenu. Taču parādus tas būtiski nemazina, tādēļ firmas slimnīcām piegādā tikai nepieciešamākās zāles un medicīnas preces. Soda procenti par parādiem gan vēl negriežas. Abas puses saprot, ka viena bez otras nevar pastāvēt.
Kādēļ radās parādi?
Akūtajā naudas trūkumā Stradiņa un Austrumu slimnīcas vaino milzīgo veselības budžeta samazinājumu jūlijā, kas abām bija vairāk nekā 60-70%. Lai nodrošinātu obligāto medicīnisko palīdzību, pie esošās pacientu plūsmas abām slimnīcām vidēji mēnesī vajag 2,5 miljonus latu. Valsts kopš jūlija maksā vidēji 1,5 miljonus. Reāli slimnīcas jūlijā uzņēma vairāk pacientu un līdz ar to arī iztērēja vairāk naudas, nekā drīkstēja. Strauji uzkrājās nenomaksāto rēķinu skaits.
Austrumu slimnīcas vadītājs V.Boka rēķina: ja būtu saglabājies iepriekšējais finansējums, «līdz gada beigām būtu tikuši cauri pa nullēm».
Smagāka situācija ir Stradiņos, kas no kopējā slimnīcas budžeta medikamentiem tērē trīs reizes vairāk nekā Austrumu slimnīca, jo «mums ir dārgās valsts ārstniecības programmas, piemēram, kardioķirurgija», skaidro slimnīcas finanšu direktors Modris Dzenītis. Viņš nevēlējās izpaust kopējo parādu, bet pēc Dienas aprēķina par zālēm un medicīnas precēm tie ir vismaz 6,2 miljoni latu. Pie pašreizējā valsts finansējuma sanāk, ka pusgadam piešķirto naudu Stradiņi būs iztērējuši jau septembrī. M.Dzenītis skaidro, ka apcirpts viss iespējamais - algu fonds par 32%, ietaupīts miljons uz saimnieciskajiem izdevumiem. Sāpīgi iegrieza arī PVN paaugstināšana zālēm no 5 uz 10%, kas Stradiņiem prasīja vēl papildus 600 000 latu. Austrumu slimnīcā algu fonds šogad samazināts par 30%.
Ko tālāk?
Slimnīcas cer, ka būs kā vienmēr - ar skaļiem kašķiem naudu valdība atradīs. Par to liecina arī VM pārstāvja Jura Bunduļa mierinājums: «Nevajadzētu ļoti satraukties. Ministrei ar premjeru ir vienošanās, ka mēneša laikā būs risinājums.» Kopš vienošanās pagājušas divas nedēļas. Pēc VM aplēsēm, redzot jūlija pārtēriņus, līdz gada beigām slimnīcām vajadzēs vēl aptuveni 30 miljonu latu - līdzīgu summu valdība «nogrieza» jūlijā.
Priekšlikumus situācijas uzlabošanai izteikuši arī debitori. Zāļu lieltirgotāji lūguši Finanšu ministriju izvērtēt iespēju piešķirt viņiem nodokļu atlaides slimnīcu parādu apmērā. Atbildes vēl nav.