Tagad varu teikt - viņa man tiešām kļuva par otro māti. Bija sirdsgudra. Caur viņu man atklājās jauna pasaule. Piemēram, saimniecības jomā. Tālajos padomju gados Latvijā dzīvodama, nezināju daudzus dienvidu augļus, piemēram, zilos baklažānus, nezināju, ka ķiršus un aprikozes pērk nevis kilogramos, bet spaiņos, ka eļļu slavenajā tirgū iegādājas, pilīti uzliekot uz plaukstas un to paostot. Pēc atnākšanas no tirgus virtuvē sākās īsti brīnumi. Vīramāte bija izcila saimniece. Tagad ar smaidu atceros, ka, pirmo reizi mani ieraugot, viņa līdzjūtīgi apjautājās, vai labi jūtos. Ukrainā tādas tievas maikstes, kāda biju es, par skaistām neuzskata. Tur sievietēm galvenais ir formas - krūtis, auguma apaļumi. Tālajos ciemos bez īpašām uzbarošanas metodēm desmit dienu laikā svars jūtami pieauga, un vīramāte priecājās - redzi, bērniņ, tev tikai vajag normāli ēst. Normāli viņas izpratnē bija pilns galds gardu ēdienu, daudz augļu, garšvielu, saldu desertu ne tikai pusdienās, bet arī no rīta un vakaros. Man nebija jāpiespiež sevi ēst. Roka allaž sniedzās pēc piedevas, jo ēdiens kusa mutē. Vīramātes ukraiņu boršča recepti joprojām glabāju savā dārgumu krātuvītē un dāvinu draugiem.
Tā cieņa un siltums pret vīramāti gāja caur vēderu un palika sirdī. Allaž jutu nevis viņas pētošo, bet sirsnīgo skatu. Allaž jebkurā situācijā viņa bija manā, nevis dēla pusē. Nezinu, kā veidotos mūsu attiecības, ja mēs dzīvotu kopā. Taču, kad vīramāte atbrauca ciemos, sākās mans ukraiņu ēdienu kulinārijas kurss. Toreiz dzīvojām Jaunatnes teātra kopmītnēs, un visi aktieri zināja, ka atbraukusi mana vīramāte. Uz plīts tika likts lielais katls, tajā vārījās borščs, cepeškrāsnī cepās napoleoni, tapa atvesto baklažānu sautējums, aprikožu ievārījums un kas tik vēl ne. Aktieri nevienos laikos nav dzīvojuši pārticīgi, un arī toreiz «atvērto durvju dienas» mūsu dzīvoklī visus priecēja. Vīramāte bija apbrīnojami dāsna un viesmīlīga, un visi viņu mīlēja. Es viņu cienīju par prasmi smalkjūtīgi dot padomu, par spēju dzīvot mums blakus nevis kā nīgrai vīramātei, bet kā mīļam tuvam cilvēkam.