LU jauno mediķu izlaidums, kurā augstskolu absolvēja arī _Dienas_ sastaptie studenti, ilustrē kopējo tendenci Latvijā - ārzemju studenti ir saujiņa no visu studējošo kopskaita. Kopumā katrs simtais Latvijas students ir ārzemnieks, un speciālisti nenoliedz, ka tuvākajos gados viņu skaits ir krietni jākāpina, pat vairākkārtīgi. Ārzemju studenti par studijām šeit maksā dārgāk nekā vietējie studenti, jo mācību programmas jārealizē angļu valodā. Augstskolas gan norāda, ka ārzemju studenti nav nepieciešami tikai naudas dēļ, bet arī tādēļ, lai nodrošinātu multikulturālu vidi augstskolā, un tas būtu ieguvums augstākās izglītības kvalitātei.
Nākotnes sapnis
Iemesli, kāpēc Dienas uzrunātie ārzemnieki vēlējās iegūt diplomu Latvijā, ir visdažādākie - viens smej, ka tas bija «liktenis», dažam jau šeit studējis kāds radinieks, Latvija ir ES dalībvalsts. Būtiski bijis arī tas, ka studijas Latvijā bijušas lētākas nekā daudzviet Rietumeiropā. Adžantens gan papildina - tas bija toreiz, kad viņi uzsāka studijas, «tagad vairs tā nav». Soheils labprāt būtu studējis medicīnu savā valstī, taču Pakistānā ir sīva konkurence par studiju vietām. Neizkļuvis cauri blīvajam atlases sietam Pakistānā, Soheils internetā atradis informāciju par iespēju studēt Latvijā. Latviešu mēlē jaunie mediķi ielauzījušies daļēji. «Mēs varam vispār latviski runāt, ja gribat,» smaidot saka Aftabs. Pārējie latviešu valodu apguvuši tā, lai pacientu diagnozes varētu noteikt latviski, taču sarunājoties dod priekšroku angļu valodai. Viņi nesaista nākotni ar Latviju un pēc studijām vēlas atgriezties dzimtenē, jo ilgojas pēc savas valsts, ģimenes, Latvijā arī medicīnas nākotne «nav tik gaiša».
Pašlaik tikai 1,5% no visiem Latvijas studentiem ir ārzemnieki. Labāk uz šī fona izskatās RSU - ārzemju studenti ir 16,3% no Medicīnas fakultātes studentu kopskaita. Valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā nosprausts ambiciozs mērķis - pēc pieciem gadiem ārvalstu studentu īpatsvaram jāpieaug līdz 10%. Tas ir vidējs rādītājs Eiropas valstīs, kas «veido normālu multikulturālu vidi augstskolā», skaidro LU rektors Mārcis Auziņš. Cik tas ir reāli, par to gan speciālistu domas dalās. Piemēram, Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra uzskata, ka tas ir «nākotnes sapnis», izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) prognozē, ka ārzemju studentu īpatsvars tuvāko gadu laikā varētu pieaugt līdz 5-7%.
Visi nav gatavi
Skaidrojot, kāpēc ārzemju studentu Latvijas augstskolās ir tik maz, speciālisti min veselu problēmu virkni. Viens no iemesliem meklējams likumos, kas valsts augstskolām ierobežo iespējas veidot programmas svešvalodās, jo studentiem no Latvijas ir jāmācās valsts valodā. Tas nozīmē, ka ir jāveido atsevišķas programmas latviešu studentiem un ārzemju studentiem, kuru nereti ir ļoti maz, tāpēc tas izmaksā dārgi. Gan M. Auziņš, gan RSU rektors Jānis Gardovskis uzskata, ka latviešu studentiem iespēja mācīties svešvalodā nāktu tikai par labu.
Ārvalstu studentu piesaistīšanu kavē arī resursu trūkums - augstskolām nepieciešama gan literatūra un mācību materiāli angļu valodā, gan pasniedzēji, kuri spēj angliski novadīt veselus studiju kursus. Vai mācībspēki ir tam gatavi? «Būšu diezgan skarba - ja būtu gatavi, nevajadzētu par šo procesu runāt no 1995. gada,» saka T. Koķe. Arī J. Vētra nenoliedz šo problēmu. M. Auziņš gan norāda, ka LU esot gatava lielāko daļu programmu realizēt angļu valodā. Dienas uzrunātie LU medicīnas studenti no ārvalstīm gan nav tik labās domās par studiju kvalitāti LU, norādot, ka atsevišķās katedrās mācībspēki vēl nevar labā līmenī pasniegt angļu valodā, taču studiju kvalitāte dienu no dienas uzlabojoties. Danandži pat uzskata, ka Šrilankā studiju kvalitāte ir augstāka.
Ieceļošanas problēmas
Kā viena no biežāk minētajām problēmām tiek minēta imigrācijas politika. Ja potenciālie studenti ir no «riska grupas valstīm», piemēram, virknes Āfrikas vai arābu valstu, «ir zināmas problēmas», norāda Rektoru padomes priekšsēdis un Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis. Arī studenti no Pakistānas Dienai sūdzas par imigrācijas politiku. «Ja būtu vieglāk [iegūt vīzu], būtu vairāk mūsu studentu un valstij tas nāktu par labu. Studenti neko sliktu nedarīs - viņi tērē šeit naudu, mācās,» saka Aftabs. Nesen publiski izskanēja gadījums ar RTU uzņemtajiem studentiem no Kamerūnas, kuriem bija jāmēro ceļš līdz Maskavai, lai iegūtu vīzas, bet tās tika atteiktas nepietiekamo angļu valodas zināšanu dēļ. Rektori norāda - situāciju apgrūtina tas, ka studentiem bieži vien tālu jābrauc līdz tuvākajam konsulātam. Piemēram, studentiem no Šrilankas tuvākā vieta, kur dabūt vīzu, ir Pekina, stāsta M. Auziņš. Savukārt RTU rektors Ivars Knēts norāda - problēma ir ne tikai lielais attālums, kas jāmēro, bet arī fakts, ka tas ir dārgi: «Ir bijuši arī gadījumi, kad cilvēks trīs mēnešus dzīvo Maskavā un nezina atbildi. (..) Visu šo laiku vēl jādzīvo viesnīcā.»
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktora vietnieks Uldis Simsons akmeni met Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un augstskolu lauciņā. Augstskolas nereti uzņemot studentus pēc nesaprotamiem kritērijiem, galvenais, lai students būtu spējīgs maksāt, taču konsulātā redzams, ka cilvēks neprot aizpildīt pat elementāru anketu vai loģiski savirknēt piecus vārdus angļu valodā, kurā plāno studēt. Tādā gadījumā arī rodas problēmas.
Savukārt IZM nav skaidri pateikusi, uz kādām valstīm jāorientējas tādēļ «viena augstskola brauc uz valsti x, otra - uz valsti y, un mēs esam pa vidu», skaidro U. Simsons. Ja IZM pateiktu prioritātes, ĀM varētu koncentrēt savus resursus, lai risinātu šo problēmu. T. Koķe stāsta, ka tuvākajā laikā plānots noteikt prioritārās valstis, no kurām varētu piesaistīt cilvēkus studijām Latvijā. Viņasprāt, to starpā ietilpst NVS bloka valstis, «intensīvāk jāstrādā pie sadarbības ar Indiju, Ķīnu», esot jāstrādā pie vienotas Baltijas reģiona studiju programmas, kas varētu piesaistīt arī studentus no Ziemeļeiropas. Šim uzskaitījumam rektori pievieno arī Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas valstis (piemēram, Šrilanku). Ilūzijas, ka studijas Latvijā varētu būt interesantas cilvēkiem Rietumeiropā, speciālisti nelolo.
Plānots arī noteikt prioritārās studiju programmas, kurām ir ārzemju studentu piesaistes potenciāls. Par to, kuras programmas varētu būt pievilcīgākās ārzemju studentiem, speciālistu vidū valda vienprātība - tā varētu būt, piemēram, medicīna, informācijas tehnoloģijas, dabaszinātnes. Mazākas iespējas esot sociālajām zinātnēm, jo šajā jomā ir ļoti liela konkurence ar citvalstu augstskolām.