Banāni un saldēti augļi
Kaut arī aicināti, vairāku partiju pārstāvji uz tikšanos neieradās. Iepriekš neinformējot, sapulcē nebija neviens no TB/LNNK, LPP/LC, ZZS, Pilsoniskās savienības, SC, PCTVL un Par Dzimteni! Tā kā Daugavas lejteci īpaši ietekmē ostas darbība, iedzīvotāji ļoti vēlējās tikties ar Rīgas brīvostas vadītāju un TP pirmo numuru vēlēšanās Andri Ārgali, taču arī viņš neieradās.
Tiesa, viņu pārstāvēja cits ostā strādājošais Vladimirs Makarovs (TP). Viņš kā pirmais runātājs uzsvēra ostas nozīmi ekonomikā - tā līdz pat pusei ienākumu ieguldot infrastruktūrā un kopā ar uzņēmumiem ik gadu ekonomikai dodot ap 200 miljoniem latu. «Jo vairāk ostā būs darbinieku, jo lielāks būs tās ieguldījums,» nepieciešamībai to attīstīt piekrita Jaunlatvijas pārstāvis Zandis Klebais, taču norādīja, ka nepareizi bijis tik daudz koncentrēties uz ogļu pārkraušanu: «Ja osta grib kļūt par augstu pievienoto vērtību nesošu un zaļu objektu, vajag pārkraut graudus, sulas, banānus, saldētos augļus. Tā būtu Rīgas niša.»
Daudzi kandidāti brīvostai pārmeta atklātības trūkumu un cilvēku ignorēšanu. «Taisnīgumam neatbilst tas, ka Kundziņsalas iedzīvotājus grib pārcelt uz dzīvi citur. Prioritātei jābūt rīdzinieku un vides interesēm, kultūras pieminekļiem un tikai tad pilsētas attīstībai,» sacīja Sabiedrības citai politikai mēra amata kandidāts Aleksejs Loskutovs. V.Makarovs iebilda, ka brīvosta neapgalvo, ka Kundziņsala cilvēkiem būs jāpamet. Sala paredzēta kā konteineru centrs - kas vēlas, var palikt.
Kandidāti arī pauda bažas par vēlmi ierobežot piekļuvi upei. «Gribējām vienu betona sētu pie ostas nofilmēt, tad atbrauca melna mašīna un mēģināja mūs aizbaidīt. Redzējām tās divas pieejas Daugavai, kas vispār nav piemērotas atpūtai un peldēšanai,» stāstīja Kristīgi demokrātiskās savienības pārstāvis Jānis Riņķis. Par maksimālu pieeju Daugavai iestājās arī domnieks Dainis Īvāns (LSDSP).
Partijas Jaunais laiks pirmais numurs vēlēšanās Edgars Jaunups ir pārliecināts, ka ostai noteikts finansējums jāiegulda to teritoriju labiekārtošanā, kuras no ostas cieš visvairāk. Viņš aicināja akustisko koncertzāli un citas līdzīgas būves celt, piemēram, Vecmīlgrāvī.
Kādas tehnoloģijas?
Tikšanās otrajā daļā partiju pārstāvji atbildēja uz jautājumiem: «Kādas «jaunās» tehnoloģijas tiek izmantotas Rīnūžos, ja no turienes smird gan Vecāķos, gan Bolderājā?» V.Makarovs atbildēja, ka vismodernākās tehnoloģijas osta var garantēt tikai jaunos projektos. Iedzīvotāju iebildēm, ka «tās ir tikko uzstādītas tehnoloģijas», atbildes vietā sekoja V.Makarova smaids.
Savukārt kāds cits iedzīvotājs vaicāja, kāpēc neļauj zvejniekiem Daugavas lejtecē tirgot svaigas zivis, kā tas ir Liepājā? D.Īvāns atbildēja, ka tirgot var: «Lai cilvēki iet uz Uzņēmējdarbības koordinācijas centru, un to var izdarīt». E.Jaunups iejaucās, sakot, ka D.Īvāna teiktais labi parāda Rīgas birokrātiju. Viņaprāt, jānodrošina iespēja tirgoties, neko nesaskaņojot.