Berlīnes nopietnākā pārbaudījuma rītausmā dabas spēki apžēlojās par 50 km soļotājiem. Karstumu aizstāja mākoņi. Brīžiem smidzināja, tāpēc distancē izvietoto dušu soļotāji apgāja ar līkumu. Latvijas soļotāju treneris Aivars Rumbenieks laika apstākļus komentēja atturīgi. «Ja viņš ir labi sagatavojies, var soļot jebkuros laika apstākļos.» Pirms diviem gadiem Osakas «pirtī» Janevics gan saļima un distanci atstāja uz nestuvēm. Berlīnē tik traki nebija, tomēr līdz finišam Ingus netika - 30 kilometrā izstājās. «Kājas neklausīja. Jau no rīta jutu, ka šī nebūs mana diena. Soļoju, bet kājās bija tukšums. Gāju malā, jo līdz finišam nebūtu ticis. Pirms starta nebija nekādas pazīmes, ka kaut kas tāds varētu notikt. Soļoju pat lēnāk nekā parasti.» Diemžēl soļotāju neveiksmju josla sāk stiepties garumā. 2007.gadā Janevics Eiropas U-23 čempionātā ieņēma augsto 4.vietu, bet pēc tam sekojušas trīs vilšanās. Izstāšanās pasaules čempionātā Osakā, tikai 42.vieta 2008.gada olimpiskajās spēlēs Pekinā un palikšana bez rezultāta Berlīnē.
Desmitcīņniekam Vaisjūnam otrā diena pārvērtās par mocībām. «Nepietika laika atpūtai. Pēc pirmās dienas gāju gulēt tikai vienos naktī un gandrīz visu nakti nevarēju iemigt. Uz barjerām un diska mešanu tā īsti nebiju pamodies, bet kārtslēkšanā kāju sāka vilkt krampji.» Atis atzina, ka 1500 m būtu skrējis citā tempā, ja saglabātos izredzes uz personisko rekordu.