Viņš norādīja, ka sadarbību vēlētos tieši ar somu vai igauņu speciālistiem, kuriem tāpat kā Latvijas muitniekiem ikdienā jākontrolē Eiropas Savienības (ES) austrumu robeža ar Krieviju. Ministrs arī atgādināja, ka savulaik veiksmīga pieredze Latvijai bijusi, piesaistot Lielbritānijas speciālistus no kompānijas _Crown Agents_ (CA). Nopietnu šķēršļu sadarbībai nav arī no Eiropas Savienības (ES) likumu viedokļa, bet Valsts ieņēmumu dienests (VID) iebilst, ka ideja jāizvērtē ļoti rūpīgi, jo pastāv, piemēram, valodas barjera un atšķirības likumos. Aija Poča, kura sadarbības ar CA laikā bija valsts ieņēmumu ministre, gan uz to aizrāda, ka mūsdienās šādu risinājumu īstenot būtu pat vieglāk nekā tolaik - 90. gadu beigās.
Dod zaļo gaismu
Jāatgādina, ka VID Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Marjans Burijs nesen izteicies, ka šobrīd pastāvot nopietni draudi kontrabandas apkarošanas sistēmas darbībai, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle aicinājusi meklēt palīdzību ārzemēs, lai mazinātu koruptīvās vides iespējamību jeb «zvans draugam» faktoru.
«Sadarbība varētu izpausties kā muitnieku rotācija, iespējams, abpusēja. Ir jāizpēta fiansiālās iespējas, cik nu Latvija tagad var to atļauties, bet ceru arī uz atbalstu un sapratni no kaimiņiem. Tas būtu ļoti svarīgi, jo robežas joprojām ir ļoti sāpīga lieta,» ideju skaidroja A. Vilks. Oficiālu sarunu gan par šo jautājumu vēl neesot bijis, bet tagad, kad beidzies darbs pie valsts budžeta, tuvāko nedēļu laikā iecere būtu jāizpēta, viņš norādīja. Eiropas Komisijas preses pārstāve iekšlietās Tūve Ernsta Dienai norādīja - «kamēr vien tiek ievērotas Šengenas robežu kodeksa prasības, tas ir atļauts. Te rodas jautājums par atbildību likuma priekšā un atļauju pielietot spēku, bet šīs detaļas divpusējā līgumā var noteikt pašas dalībvalstis».
Savukārt VID uzsver, ka jau tā aktīvi izmantojot starptautiskās sadarbības iespējas, un aizrāda, ka «muitas ierēdnim ir perfekti jāpārzina gan informācijas sistēmu darbība, gan muitas lietas reglamentējošo nacionālo normatīvo aktu prasības. Tāpat jāņem vērā objektīvi nosacītās - valstu valodu atšķirību barjeras». Tādēļ «šādas starptautiskas rotācijas efektivitāte ir rūpīgi jāizvērtē». A. Poča gan dienestam aizrāda, ka tagad sadarbība būtu vieglāk īstenojama nekā deviņdesmitajos gados, kad tā jau notika pirmoreiz: «Principi visā ES ir vienādi, lietojam vienotas datubāzes. Un jebkuram muitniekam ir vairāk vai mazāk jāspēj komunicēt angliski.»
Labais paraugs pagātnē
«Toreiz robežas bija ļoti vājas, pastāvēja aizdomas par augstu korupcijas līmeni muitā, ieņēmumi bija ļoti kritiskā stāvoklī,» atceroties laiku, kad pirmoreiz izlemts vērsties pēc palīdzības ārzemēs, stāsta A. Poča. «Manuprāt, CA projekta lielākais sasniegums bija mobilās pretkontrabandas vienības, kuras bija labi aprīkotas un, balstoties uz analīzes rezultātiem, pārbaudīja aizdomīgās vietas - apstādināja kravas, apmeklēja muitas noliktavas un tā tālāk.»
Šī projekta laikā iekasēto nodokļu un nodevu pieaugums bijis patiesi iespaidīgs - aptuveni 90%, un viens no «kroņa aģentiem» Maikls Hallass 1999. gadā pat apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. A. Poča gan atzīst, ka izaugsme nav bijis tikai CA nopelns - paralēli notikusi arī sabiedrības izglītošana, bet projekts neapšaubāmi esot atmaksājies. Līdzīgi domā savulaik projektā iesaistītais, tagad Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns: «Piemēram, Rīgas Centrāltirgū nelegālā spirta Royal cena pieauga vairākas reizes, un tas parāda, ka spirta kontrabanda tika nopietni apgrūtināta.» Viņš atgādina, ka «Latvijas austrumu robeža nav tikai robeža starp Latviju un Krieviju. Faktiski tā ir robeža starp daudzām citām valstīm, piemēram, Kazahstānu un Spāniju vai Vāciju un Baltkrieviju», tādēļ ideja varētu gūt atbalstu arī no ES.
A. Poča gan brīdina, ka šāds solis noteikti izraisīs asas politiķu diskusijas. Par politisku pretestību brīdina arī Saeimas Iekšlietu, aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība): «Ja papētītu toreizējās Saeimas stenogrammas, bija deputāti, kuri rāpās tribīnē un teica - ko viņi te meklē, kāpēc tādi CA vispār vajadzīgi?» Tomēr arī viņš uzskata, ka ārzemnieku piesaiste esot atbalstāma: «Tiem jābūt nevis vienkāršiem mutiniekiem, bet augstas raudzes profesionāļiem. Ir vērts šādu grupu nodarbināt, lai izķertu nevis mazo kontrabandu, bet lielās shēmas. Atceros, ka muitas vadībai arī bija vieglāk - kad sākās zvani: «Kāpēc jūs aiztiekat tādas vai tādas kravas?», viņi varēja plātīt rokas un teikt: «Piedodiet, CA to dara, mēs jau neko»».