.. Pasaule veras vaļā pamazām, tā sacīt.
Kopības sajūtas
Un te nu tieši laikā nāk Anuradas Rojas (nesajauciet ar Arundhati Roju, Mazo lietu dieva autori!) romāns par Indijas sadzīvi. Šis ir absolūti piezemēts dzimtas stāsts par mīlestību, radu būšanām un nebūšanām, korupciju un «lietu bīdīšanu» indiešu biznesmeņu gaumē, un tas risinās uz Kalkutas apkaimes krāšņās dabas fona. Kamēr, latviski vēl netulkots, dzīvojas politiskās un ekonomiskās satīras pārpilnais indiešu romāns, 2008. gada Bukera balvas ieguvēja Aravinda Adigas Baltais tīģeris, kuru lasot ik pa brītiņam rodas vēlme vilkt paralēles ar Latvijā notiekošo, Neiespējamu ilgu atlants ir lieliska iespēja pavērt vēl vienu mazu lūciņu, lai paskatītos uz šo lielisko un krāšņo zemi un mēģinātu iepazīt neliela tās novada cilvēku paražas un dzīvesziņu. Liels pārsteigums tas varētu būt tāpēc, ka nesīs atklāsmi par to, ka cilvēce savos pamatos tomēr domā līdzīgi, rīkojas līdzīgi un arī aizspriedumi mums ir gaužām līdzīgi. Indiešiem par eiropiešiem. Tā gan. Un arī vēsture zināmā mērā līdzīga. Vismaz divdesmitajā gadsimtā.
Sācies vēl angļu koloniālisma laikā, romāns plūst kā upe, pamazām iepazīstinot ar ģimeni: Amuldžu un viņa sievu Kananbālu, kas no Kalkutas pārcēlušies uz mazu ciematiņu pie raktuvēm. Apkaimes džungļos vēl dzīvo neatkarīgas ciltis, cilvēki, kas iznāk no meža tikai tāpēc, ka mežu kļūst arvien mazāk, tos izcērt un apdzīvo ienācēji. Cilšu ļaužu paradumi ir citādi, nekā gadu simtos izveidojušies hindiem, meža cilvēki ir brīvāki savās attiecībās ar pasauli, taču šī brīvība jaunajā laikmetā viņiem neko labu nedod. Tā Amuldžas aizbildnībā nokļūst Mūkunda, mazs meža sievietes un kāda raktuvju strādnieka mīlestības pierādījums. Mazais ciematiņš un tajā dzīvojošie ir brīnišķīgs mikrokosms, kurā saplūst pasaules un likteņi un visu pārklāj skumdinošs musonu lietus.
Rokasgrāmata vēsturē
Un sākas nākamais stāsts, kurā sava loma ir nu jau ar valodas nesaturēšanu sirgstošajai vecmāmuļai Kananbālai, viņas bērniem un bērnu bērniem, daudzajiem radiem, paziņām un pat kādai pustrakai anglietei. Atradenis Mūkunda aug kopā ar Amuldžas mazmeitu Bokulu, viņus pieskata atraitnēs palikusī radiniece Mira, mājā mīt arī Bokulas tēvocis un tante. Kad pēc ilgas prombūtnes atgriežas Bokulas pazudušais tēvs, vecajā mājā ienāk jaunas vēsmas - un tās nav labvēlīgas lielākajai tiesai iemītnieku. Katrs no personāžiem ir raksturloma, tipāži, lai gan absolūti indiski, vienlaikus atsauc atmiņā arī pa kādam tīri latviskas cilmes tēvocim vai tantei. Paralēli šim izvērstajam dzimtas stāstam vienā pašā romānā ir visa Indijas divdesmitā gadsimta vēsture - atbrīvošanās no angļu kundzības, valsts sadalīšana Indijā un Pakistānās (Austrumu un Rietumu), atraitņu likteņi, bāreņu likteņi, ģimeņu sadalīšana, hindi un musulmaņi.
Mūkunda, mazais puišelis, kas pašā romāna sākumā nejauši nonāk ciltstēva Amuldžas gādībā, pamazām kļūst par galveno varoni, uzņēmēju, lielu vīru. Ieradies Kalkutā, viņš nejauši kļūst par nama un rupja papagaiļa īpašnieku, tikpat nejauši par nekustamo īpašumu mākleri, vēl nejaušāk par ģimenes tēvu un gādnieku un nemanāmi - par bandītisku uzņēmēju ar mazu drusciņu sirdsapziņas, kas pamatota bērnības atmiņās. Un atmiņas kādu dienu ņem virsroku...
Vasaras vakaros, kad kluss vējš atnes jasmīnu smaržu, ir īstais brīdis ķerties pie eksotisku zemju aprakstiem. Šī ir grāmata tiem, kuriem patika Rāni Manickas Rīsumāte, Andreas Levijas Mazā sala un Loida Džounsa Misters Fips. Un otrādi.