Mums ir daži valstij nozīmīgie projekti, no kuriem būtiskākais ir Citadeles bankas pārdošana. Patlaban tieši uz investora piesaisti bankai fokusējamies visvairāk. Pārvaldām vēl vairākus līdzīga tipa projektus, kas nav virzīti uz pārdošanu, bet arī ir saistīti ar neseno krīzi finanšu sektorā. Krīzes rezultātā radās gan Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (HipoNĪA), gan arī Reverta kā daļa no Parex bankas. Ceram, ka vidējā termiņā vai - Citadeles gadījumā - pat īsā termiņā šos projektus pabeigsim un varēsim skatīties uz citiem projektiem. Turklāt joprojām turpinās privatizācijas process, kas gan arī ir noslēguma fāzē, palikuši, piemēram, tikai divi simti dzīvokļu, kuru privatizāciju ceram sākt šogad vai nākamajā gadā.
Runājot par banku Citadele, kāds scenārijs patlaban bankai paredzēts?
Esam ļoti apmierināti ar to, kā virzās investora piesaistes process, jo par banku vērojama nopietna interese. Esam apmierināti arī ar konsultantu darbu un sagaidām, ka noslēguma fāzē iegūsim ļoti labu bankas pārdošanas cenu. Vismaz šobrīd viss liecina, ka investora piesaistei vajadzētu būt veiksmīgai, protams, ja vien nenotiks kaut kas negaidīts.
Banka Citadele tiek pārdota kā vienots veselums, nesadalot to daļās?
Jā, tieši tā. Jau no paša sākuma Parex bankas restrukturizācijas plāns paredzēja, ka Citadelei noteiktā termiņā jāpiesaista investors, tādā veidā valstij izejot no komercbanku pakalpojumu tirgus un izvairoties no tirgus kropļošanas. Ja valsts ir tirgus dalībnieks, tad vienmēr var būt šaubas, vai piemērojamās procentu likmes nav pakārtotas kādiem valsts stratēģiskajiem mērķiem, bet no biznesa viedokļa tādai situācijai nevajadzētu veidoties.
Cik ātrā laikā Citadeles pārdošanas darījums varētu notikt?
Esam noslēguma fāzē. Protams, laiku prasa gan investoru piesaistīšana, gan process, kurā potenciālie investori iepazīstas ar pieejamo dokumentāciju un informāciju, gan līgumprojektu izstrāde. Vēl nepieciešams laiks, lai valsts varētu izvēlēties tiešām labāko pircēju, kas atbilst visiem investora piesaistes kritērijiem. Jāsaka, mēs, PA, šajā procesā esam «melnā darba» darītāji. Ir izveidota īpaša uzraudzības komiteja, kurā iesaistīts gan Ministru prezidentes birojs, gan Finanšu ministrija, gan Ekonomikas ministrija, gan Tieslietu ministrija, bet PA regulāri atskaitās par procesu kā tehniskā darba veicēja. Gala lēmums par Citadeles pārdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam. Ceram, ka iegūsim iespējami labāko cenu un investors atstās labu iespaidu uz tirgu. Gan ieguldītāji, gan bankas darījuma partneri var būt pārliecināti, ka banka turpinās strādāt tāpat kā līdz šim un veiksmīgi attīstīsies. Par to liecina arī Citadeles finanšu rādītāji. Turklāt mēs sagaidām, ka peļņa aizvien pieaugs.
Citadeles pircējs varētu būt kāda no Latvijā jau strādājošajām bankām?
To es nekad neesmu teicis un nevaru arī teikt. Tas, ko varu teikt, ir, ka esam apmierināti ar saņemtajiem piedāvājumiem - gan ar skaitu, gan ar kvalitāti - un esam apmierināti arī ar sākotnēji apsvērtajiem cenu piedāvājumiem.
Citadeles noguldītāji var būt mierīgi?
Pilnīgi noteikti.
Esat teicis, ka PA portfelī ir daudz problemātisku un pircējiem ne īpaši pievilcīgu īpašumu, par kuriem jāspēj radīt investoru interesi. Kā veicas?
Nopietnu darbu prasa gan Reverta, gan arī HipoNĪA. Neiet viegli, bet neliela sekmīga virzība notiek.
Kas attiecas uz privatizējamiem nekustamajiem īpašumiem, nevar noliegt, ka noslēdzošajā privatizācijas posmā palikuši dzīvokļi un mājas, kas nav īpaši pievilcīgas pircēju skatījumā. Pozitīvi vērtējams tas, ka nekustamo īpašumu tirgus pērnā gada nogalē un šī gada sākumā ir sakustējies, interesentu skaits aizvien aug.
Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji sūdzas, ka ēkās joprojām ir neprivatizēti un neapsaimniekoti dzīvokļi, bet tas nereti rada problēmas.
Aptuveni 200 dzīvokļiem privatizācijas gaita tiešām nav pat sākusies, un ir vairāk nekā 1200 dzīvokļu, kuriem privatizācijas process beidzies, bet īrnieki nav izvēlējušies šos dzīvokļus privatizēt. Nenoliedzami apgalvojums, ka ar šādiem dzīvokļiem ir problēmas maksātspējas dēļ un tie dažreiz stāv tukši, daudzos gadījumos ir pamatots.
Ko - no PA skatpunkta raugoties - varētu darīt?
Ja privatizācijas process tiešām ir neveiksmīgs, varam veicināt to, ka neizīrētie īpašumi tiek nodoti kādam, kas tos gatavs pārņemt. Šādu problemātisku dzīvokli daudzdzīvokļu mājā var iegādāties izsolē, piemēram, tā kaimiņi.
PA pārziņā ir arī plaši pazīstami objekti, piemēram, Daugavgrīvas cietoksnis. Vai aģentūras rīcībā ir resursi tā apsaimniekošanai?
Daugavgrīvas cietokšņa privatizācijas process bija neveiksmīgs, un ilgstošas tiesvedības rezultātā cietoksnis atkal atgriezās pie PA. Cietoksnis no apsaimniekošanas viedokļa ir sarežģīts - liels, masīvs objekts, turklāt, kā jau kultūras piemineklis, ar lieliem ierobežojumiem tālākai izmantošanai. Nevar noliegt, ka tieši kultūras pieminekļa statuss un ar to saistītie ierobežojumi izmantošanai arī ir viens no iemesliem, kāpēc cietokšņa privatizācija nebija veiksmīga. Ne PA mērķis, ne uzdevums nav ilgstoši nodrošināt kultūras objekta apsaimniekošanu. Cietoksnis būtu jāpārņem kādai ministrijai, kura tālāk varētu virzīt cietokšņa izmantošanu. Iespējams, arī pašvaldību varētu piesaistīt. Pagaidām gan valsts iestādes par Daugavgrīvas cietoksni īpašu interesi nav izrādījušas. Mums prieks, ka interesi sākuši izrādīt investori.
Cietokšņa apsaimniekošanu patlaban esam uzticējuši atbilstoša profila uzņēmumam ārpakalpojumā.
PA uzmanības lokā atrodas arī valsts kapitāla daļas vairākās sabiedrībās. Kāds pielietojums tām tiek plānots?
Te jānodala divas uzņēmumu grupas. Pirmā grupa ir lielie uzņēmumi, kurus mēs pārvaldām jau ilgtermiņā, - Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom. PA ir uzraudzīšanas pienākums, mēs regulāri tiekamies ar šo uzņēmumu padomēm. Mūsu uzdevums noteikti nav iejaukties šo uzņēmumu darbā. PA tikai ieceļ padomi, bet padome uzrauga valdi. Mēs sekojam līdzi, kā padome pilda savus pienākumus. Ja pienākumi netiktu veikti tik veiksmīgi, kā tas notiek, mums būtu pienākums iejaukties, bet patlaban esam apmierināti, ka uzņēmumi strādā labi.
Otra grupa ir maksātnespējīgi uzņēmumi, kuros aktīva darbība nenotiek.
Jūsuprāt, lielie valsts uzņēmumi, piemēram, Latvenergo, starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas dzelzceļš, būtu jāprivatizē?
Dažādās valstīs attiecībā uz lielo valsts uzņēmumu privatizāciju ir ļoti atšķirīga pieredze.
Tādu infrastruktūras uzņēmumu, kuri ir valstiskā mērogā stratēģiski svarīgi, kā, piemēram, Latvijas dzelzceļš, privatizācija varētu nozīmēt to, ka investors privatizācijas rezultātā iegūtu ļoti lielu kontroli un ietekmi tranzīta nozarē, kura Latvijā ir ļoti nozīmīga nozare, ievērojami nozīmīgāka nekā daudzās citās valstīs. Arī lidostai Rīga, līdzīgi kā Latvijas dzelzceļam, ir valstiskā mērogā stratēģiska nozare, un tāpēc tās iespējamā privatizācija jāvērtē ļoti uzmanīgi.
Kas attiecas uz Latvenergo, dažādās valstīs ar Latvenergo līdzīgiem uzņēmumiem izvēlēti atšķirīgi risinājumi, piemēram, Lietuvā šāda veida uzņēmumam ir piesaistīts privātais kapitāls. Latvijā nesen tika vērtēts, kurus uzņēmumus vajadzētu saglabāt valsts kontrolē un kurus ne, un, ja nemaldos, attiecībā uz Latvenergo viedoklis bija tāds, ka tas tomēr jāsaglabā valsts kontrolē.
Ar PA tiek saistīta arī bēdīgi slavenā Ķemeru sanatorija. Kāds būtu situācijas risinājums?
Juridiski PA ar Ķemeru sanatoriju vairs nav nekādas saistības, un to mēs cenšamies ieskaidrot gan Saeimas deputātiem, gan visai sabiedrībai. Gan deputātu vidū, gan sabiedrībā joprojām ir viedoklis, ka PA var ietekmēt Ķemeru sanatorijas pielietojumu, bet tā nav. Turklāt pret mums tikusi vērsta diezgan nopietna kritika, un faktiski visos jautājumos, kas saitīti ar Ķemeru sanatoriju, klāt tikusi un tiek piesaistīta PA. Tomēr PA patlaban ir tikai un vienīgi arhīva glabātāja, un, jāsaka, informācijas apjoms ir mērāms nevis papīra lapu simtos, bet burtiski - kastēs.
Lai gan process, kas saistīts ar sanatorijas juridisko jautājumu sakārtošanu, ilgst jau gadiem, nevar noliegt, ka rezultāts nav pārāk spožs. Runājot par attīstības perspektīvu, sanatorijai beidzot vajadzētu nonākt kāda saimnieciska īpašnieka rokās, jo, kaut arī pats objekts patlaban vēl ir labā stāvoklī, situācija nepārtraukti pasliktinās, ar katru ziemu objekta vērtība samazinās. Valstiskā mērogā sākotnējais mērķis, ko virzīja arī PA, bija, lai Ķemeros būtu kūrorts, bet patlaban jau šķiet, ka vajag pēc iespējas ātrāk sanatorijai atrast īpašnieku, kurš par ēku rūpētos, citādi sanatorijas ēka vienkārši aizies bojā.
Un būs jāiegulda daudz lielāki līdzekļi atjaunošanā.
Jā, procesam ieilgstot, atjaunot būs daudz grūtāk.
Kur tika pieļauta kļūda? Investors tika izvēlēts neveiksmīgi, vai tomēr arī iesaistītās valsts institūcijas kļūdījās?
Domāju, ka bija dažādi iemesli - gan neveiksmīga investora izvēle, gan, iespējams, privatizācijas noteikumi arī nebija ideāli. Jāpiebilst, lai gan šķita, ka investoram ir daudz finanšu līdzekļu, ko ieguldīt sanatorijas izaugsmē, realitātē tas nav pierādījies. Jāņem arī vērā, ka apkārtne ap sanatoriju ir ļoti slikta, depresīva. Problēma nenoliedzami ir arī tā, ka Ķemeru komplekss tika sadalīts - atsevišķi ēka, atsevišķi parks, atsevišķi minerālūdens avoti, bet tas viss var veiksmīgi funkcionēt tikai kopā. Ja īpašnieki būs dažādi, viss komplekss kā vienots veselums nestrādās. Līdz ar to investīciju apjoms nevar būt ierobežots tikai ar pašu sanatoriju, jābūt plašākam skatam. Ja tiešām gala īpašnieks būs Jūrmalas dome un tā nopietni šim objektam pievērsīsies, tad varēs attīstīt gan sanatoriju, gan arī apkārtni.
Kā prognozējat, PA darbosies vēl vienu gadu, divus gadus, gadu desmitiem?
Iepriekš PA jau bijusi likvidācijas un darbības izbeigšanas procesos, tas nav nekas jauns. Sagatavotais darbības izbeigšanas plāns nekur tālu nav pavirzījies. Domāju, ka gluži pēc gada PA darbam punkts vēl netiks pielikts. Valstij jau vēl ilgi būs vajadzīga iestāde, ar kuras palīdzību pārdot tai piederošās kapitāldaļas. Krīzes laika negatīvajiem aktīviem - kā Reverta un HipoNĪA - process ilgs līdz 2017., 2018. gadam, un domāju, ka tik ilgi arī PA strādās. Tas, vai aģentūra darbu turpinās arī pēc 2018. gada, būs saistīts ar to, vai PA radīsies jaunas funkcijas, piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām.
Viens no PA iespējamiem darbības virzieniem nākotnē saistīts ar to, ka ne tikai paši izpildām mums uzliktos pienākumus, bet arī citas iestādes vēršas pie mums, lai mēs uzņemamies īpašuma nonākšanu tirgū, respektīvi, veicam profesionālu īpašuma nodošanu privātajam tirgum. Jau panākta vienošanās ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), ka PA uzticēs pārdot 37 uzņēmumu daļas, kas iepriekš vēsturiski nonākušas pie VSAA. Šo uzņēmumu vidū ir arī 10% Latvijas kuģniecības daļu un daļas arī tādos populāros uzņēmumos kā Grindeks un Valmieras stikla šķiedra. Arī pašvaldības izrāda interesi par sadarbību aģentūru, patlaban mums norit pārrunas ar Daugavpils pašvaldību, ka PA varētu piedalīties uzņēmuma, kurā pašvaldībai pieder daļas, bet nav racionāla pielietojuma, pārdošanas procesā.