Tā jūnijā ievēlētajās domēs, izņemot nelielos novadus, deputātu skaitu nesamazinās un nebūs izmaiņas arī deputātu statusa likumā, kas dotu iespēju deputātiem domē strādāt pamatdarbā.
Saeima abus likumu grozījumus noraidīja. Taču Vienotība varētu iesniegt jaunu projektu, kurā būs viens priekšlikums par deputātu skaita samazināšanu mazajos novados. Pirms pašvaldību reformas tajos bija septiņi deputāti, bet pēc tās - 13. Ministrs piedāvāja pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, ievēlēt deviņus deputātus. Vienotības deputātu balsojums pret projekta steidzamību tiek skaidrots tieši ar vēlmi nodalīt vienu normu, pret kuru neviens neiebilst, bet atteikties no diskusijām par plašākām izmaiņām likumā.
Saeima vēl plāno galīgajā lasījumā pieņemt arī grozījumus pašvaldību likumā, kas nosaka amatu savienošanas ierobežojumus vietējiem deputātiem. Laikā, kad parlaments skata šos E. Sprūdžam tik nozīmīgos projektus, viņš nevis aizstāv tos no Saeimas tribīnes, bet gan ir devies divu nedēļu atvaļinājumā, Diena uzzināja no Reformu partijas (RP) pārstāvjiem, bet - ne no paša ministra, kurš neatbild uz tālruņa zvaniem. Taču pēc balsojuma, kurā Saeima noraidīja grozījumus, tika izplatīts viņa paziņojums, kurā analizētas Vienotības un RP attiecības, kas šā likuma adresātus - vietējos līderus - varētu interesēt mazāk. Paziņojumā E. Sprūdžs arī norāda, ka valdībai nav atbalsta Vienotības frakcijā, apgalvojot, ka RP deputāti gan strādā kā vienota komanda. Taču, ja kā vienota komanda būtu strādājuši arī RP ministri, tad viņi būtu gājuši pie premjera Valda Dombrovska (Vienotība) un aizstāvējuši kolēģa E. Sprūdža ierosmes, nepieļaujot, ka tās aptuveni pusgadu nogulēja valdībā un Saeimā tika iesniegtas pēdējā brīdī.