«Šodien izmantosim divas darba valodas. Jūs saprotat krievu valodu, vai arī ir grūtības un pēc tam vajadzēs pārtulkot latviski,» pēc deputāta Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) uzrunas izmēģinājuma jautājumu skolēniem krievu valodā uzdeva politiķis Igors Pimenovs (SC). Pretī saņēma klusumu un mulsus smaidus, pēc jautājuma atkārtošanas latviešu valodā - arī atbildi, ka tulkot vajadzēs. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis saka, ka pēc referenduma jūtams, kā skolēni iztaisno savu mugurkaulu latviešu valodas aizstāvēšanai. Pēc deputāta uzrunas pienākuši daži neapmierināti skolnieki un teikuši, ka I. Pimenovs katrā valodā runājis ko citu. «Lielākā daļa jauniešu saprot krievu valodu, bet ir grūtības ar runāšanu,» Dienai atzīst Zanda.
Sākumā visiem skolēniem izdalīja lapiņas, uz kurām uzrakstīt savas idejas par, viņuprāt, labākajiem integrācijas veidiem. Pēc tam šīs lapiņas tika pielīmētas pie tāfeles, lai tālāk sašķirotu atsevišķos tematos. Redzot dažas paustās idejas, nav grūti uzminēt, kuras skolas pārstāvji varētu būt to autori, jo parādās tādas idejas kā «izskaust krievu valodu no Latvijas» vai «mainīt attieksmi pret krievu cilvēkiem, jo viņi ir labi, nevis slikti». Pie tāfeles ik pa brīdim piestāj nelieli skolēnu bariņi un aplūko saturu. «Nevajag teikt, ka krievi nezina latviešu valodu,» vienu no idejām lasa Rīgas 10. vidusskolas skolniece. «Nu tak i estj,»* komentē viņas klasesbiedrene. Nedaudz tālāk dzirdams, kā 3. ģimnāzijas skolēni ķiķina par lapiņām, kurās idejas uzrakstītas kļūdainā latviešu valodā.
Taču sākotnējais stīvums un stereotipi vienam par otru izzuda pēc tam, kad visi jautājumi tika apspriesti dzīvās sarunās. «Es biju pārsteigta, ka tie viedokļi bija diezgan līdzīgi un krievvalodīgie arī jūtas kā šīs valsts sastāvdaļa. Mums pacēlās jautājums par referendumu, un izrādās, ka lielākā daļa to jauniešu nemaz nepiedalījās, jo viņi uzskata, ka divvalodība nav vajadzīga,» saka Zanda un atzīst, ka diskusija lauzusi viņas stereotipus par krievvalodīgajiem. Turpretī Alīna no 10. vidusskolas saka, ka jaunas atklāsmes neesot radušās, jo viņai draugos ir gan latvieši, gan krievi. Diskusiju rezultātā skolēni vienojās par vairākiem risinājumiem abu tautību saliedēšanai. Lietderīgi būtu dažādi kopīgi pasākumi, kā arī vienota informācijas telpa, citādi «mēs nezinām, kur vienam otru atrast». Krievu valodā esot jārunā tikai apkalpojošajā un sociālajā sfērā strādājošajiem. Par vēstures jautājumiem jaunieši vēlas veidot paši savu viedokli, nevis pārmantot vecvecāku nostāju. Viņuprāt, to varētu izdarīt vienkāršāk, ja skolu bibliotēkās būtu lielāka vēstures avotu daudzveidība. Sašķeltības veicināšanā liela atbildība esot arī medijiem: «Galveno problēmu rada partijas. Ja mazinātos partiju ietekme uz medijiem, tad problēmas nebūtu.» Visu rezumējot, jaunieši secināja: «Mēs visi esam vienādi un šobrīd būvējam savu Latviju. Vienīgais, kas mums traucē, ir politiķi.»
«Es godīgi varu pateikt, es problēmu netaisu. Divdesmit gadu laikā dažas partijas ir politikas virsotnē tikai tāpēc, ka viņi kurina naidu,» pēc diskusijas Dienai saka I. Pimenovs. Kuri tie ir, neuzzinām, jo konkrētu naida kurinātāju vārdu nosaukšana brīdī, kad viņi to nevar atspēkot, esot nekorekta. «Gribētos tā teikt, ka pats to nedaru. Bet, kad uz tevi paskatās no malas, tad jāsāk domāt - tā ir vai nav,» vaļsirdīgāks ir E. Cilinskis, kuram pēc diskusijas esot radusies viela pārdomām par sabiedrības sašķeltību. Diskusijas rezultāti, ko politiķi, pēc I. Pimenova vārdiem, rīkoja, lai izņemtu vēju no referenduma burām uz mūžu, nedēļas laikā tikšot publicēti portalā politika.lv.
* Tā jau ir (no krievu val.)