Šis lēmums kredītņēmēju un kredītdevēju ieskatā ir pareizs, jo bankas nevēlas iesaistīties Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā brīvprātīgajā atbalsta programmā. Tomēr, ja arī kāda banka piekristu, atbalstu varētu saņemt tikai tie kredītņēmēji, kuri daudzmaz spēj maksāt par savu kredītu, bet vairākumam, kam jau šobrīd klājas grūti ar kredīta samaksu, nepalīdzētu. Citus pasākumus kredītņēmēju glābšanai ierobežoto resursu dēļ nav paredzēts izstrādāt. «Tas ir tas, ko varējām atļauties,» Dienai noteica FM pārstāvis Ronalds Fišers.
Atbalsts novēlots
Atbalsta pasākumu sagatavošana sākta 2008. gadā - vēl Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā, atminas A. Gorenko un T. Tverijons. Toreiz, pēc viņu sacītā, bija iecerēts pavisam cits mehānisms. Taču, mainoties valdībām, atbalsta shēma, pēc T. Tverijona vārdiem, modificēta. 2009. gada augustā FM valdībā piedāvāja atbalstīt izstrādāto galvojumu mehānismu kredītņēmējiem, kas ņēmuši kredītu vienīgā mājokļa iegādei, taču tobrīd tā iedarbināšanai nebija finansējuma, saka R. Fišers. FM lūdza starptautiskos aizdevējus programmai atvēlēt daļu no banku stabilizācijai paredzētā aizdevuma, pret ko aizdevēji neiebilda, galvojumiem paredzot nedaudz vairāk nekā 80 miljonus latu. Lai arī nauda programmai atradās, bankas tagad sakās, ka pašas jau ir atradušas dažādus risinājumus, kā nākt pretim grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem. Gandrīz visas desmit no Dienas aptaujātajām bankām atzina, ka valsts palīdzības mehānisms ir novēlots un tās brīvprātīgajā atbalsta mehānismā neiesaistīsies. «Ja neviena no ieinteresētajām pusēm nevēlas iesaistīties, tad mēs nevaram piespiest,» pēc valdības sēdes Dienai sacīja R. Fišers.
Palīdzētu mazai daļai
T. Tverijons uzskata, ka bankas vēl piedalītos atbalsta mehānismā, ja tām programmas divu gadu darbības laikā būtu jāiesaldē tikai 20% no kredīta pamatsummas kredītmaksājuma samazināšanai. Taču bankām nav pieņemami, ka tām būtu jānoraksta 10-20% no atlikušās kredīta summas, ja cilvēks šajos divos gados daudzmaz pats un bez valsts palīdzības programmas maksātu maksājumu par valsts galvoto kredītu. Uz šo prasību, pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) vārdiem, uzstājuši starptautiskie aizdevēji, jo šāda norakstīšana līdzīgos atbalsta mehānismos citviet ir ierasta prakse. Tādējādi bankas uzņemas atbildību par savu bezatbildīgo rīcību kreditēšanas buma laikā, piebilda premjers. Tiesa, ja arī bankas iesaistītos atbalsta mehānismā, palīdzību galvojuma formā varētu saņemt tikai tie kredītņēmēji, kuri vismaz sākotnēji daudzmaz spētu maksāt par savu kredītu. Šādu kredītņēmēju skaits ir salīdzinoši mazs iepretim tiem, kuriem jau tagad nespēj samaksāt par savu kredītu, norādīja T. Tverijons. «Cilvēku glābšana ir pašu cilvēku rokās,» noteica A. Gorenko.