SAK pētījums noslēgsies aprīlī, pēcāk to iecerēts iesniegt valdībai. Tas veidots kā pētnieciskais pamats augstākās izglītības reformām. Pirmajā pētījuma posmā izvērtēti finansēšanas modeļi citviet pasaulē. To vidū ir gan augstākās izglītības finansēšana pilnā apmērā, gan iespēja izglītoties par valsts aizdevumiem, kurus iespējams arī dzēst, ja pēc mācību iestādes absolvēšanas tiek strādāts kādā valstij nepieciešamā un nozīmīgā darbavietā.
Nākamie divi posmi ietvēra iedzīvotāju un vairāk nekā 100 dažādu ekspertu aptaujas, kuru rezultāti parāda pesimistisku noskaņojumu pret augstāko izglītību Latvijā. «Gan iedzīvotāji, gan eksperti atbalsta to, ka reformas augstākajā izglītībā ir nepieciešamas. Taču iedzīvotāju aptaujā 60% jauniešu studiju vecumā - līdz 24 gadiem - uzskata, ka pēc labas augstākās izglītības ir jālūkojas uz ārzemju pusi,» stāsta R. Ķīlis.
Patlaban norit darbs pie pirmspēdējā posma - efektīvāka finansēšanas modeļa meklēšana ar situāciju modelēšanas palīdzību. Sektors tiešā veidā attiecas uz salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu, tomēr tas ir cieši saistīts ar ekonomiku un demogrāfiju, kas ar laiku augstāko izglītību «brutāli piespiedīs» reaģēt un visām izmaiņām, norāda R. Ķīlis. «Tā būtu muļķošanās, ja pateiktu, ka ir vajadzīgas reformas, nemainot finansēšanas modeli. Studentu skaits samazinās, daudzi no viņiem aizbrauc. Arī pasniedzēji patlaban noveco, bet viņu aizvietošana ir lēns process. Tas viss norāda uz neizbēgamu nepieciešamību pēc pārmaiņām. Citādi sistēmai sāksies brīva gāšanās,» saka sociologs. Pēdējā pētījuma posmā tiks apskatīta inovāciju platforma.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) veikt augstākās izglītības reformu bez citu nozaru iesaistes nebūtu pa spēkam, tādēļ arī iesniegtais plāns tiks adresēts valdībai, ne tikai par nozari atbildīgajai ministrijai, pauž sociologs. Vaicāts, cik lielā mērā SAK pētījums un rekomendācijas varētu tikt ņemtas vērā, R. Ķīlis teic, ka «agri vai vēlu pret to atdursies un tas būs vajadzīgs ekonomikai».