Šis nodoms izraisījis ietekmīgo arodbiedrību sašutumu. «Tas ir karš pret strādniekiem, un mēs atbildēsim ar karu,» uzsver protesta akciju dalībnieks Krists Kaciotis. Streika dēļ trešdien bija slēgtas daudzas skolas un valdības iestādes, apturēta Atēnu lidostas darbība.
Tautas protesti
Grieķijas krīzes attīstībai uzmanīgi seko pārējās Eiropas Savienības valstis, kas raizējas par grieķu problēmu negatīvo ietekmi uz visu eirozonu. Grieķija kļuvusi par eirozonas «sāpju bērnu», jo grieķu izšķērdīgo tēriņu dēļ apdraudēta eiro kursa stabilitāte un palielinājušās šaubas par eirozonas valstu spēju pildīt savas saistības. Grieķijas budžeta deficīts pārsniedzis 12% no iekšzemes kopprodukta, lai gan eirozonas noteikumos atļautais līmenis ir tikai 3%.
Grieķijas valdība tagad sola laboties un ievērojami samazināt budžeta deficītu. «Pienācis laiks lielām pārmaiņām. Valsts vairs nevar atļauties vilcināties. Katram jāsniedz savs ieguldījums, lai glābtu mūsu ekonomiku,» atzinis Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu. Taču ierosinātās reformas jau saskārušās ar lielu pretestību. Grieķi apgalvo, ka rēķins par krīzes seku novēršanu jāpiestāda bagātniekiem, nevis vienkāršiem strādniekiem. Sociālā darbiniece Marija Joakimidu ir neapmierināta ar nodokļu izmaiņām, ko viņa raksturo kā valsts atbalstītu zādzību. «Es strādāju jau 20 gadu un saņemu tikai 1300 eiro (910 latu) mēnesī. Viņiem jāņem nauda no bagātniekiem,» laikrakstam Financial Times stāsta M.Joakimidu.
Eiropas bažas
Valdība sola, ka lielākais nodokļu slogs gulsies tieši uz turīgāko slāni. Taču naudas iekasēšana no bagātniekiem nebūs viegls uzdevums, jo izvairīšanās no nodokļiem Grieķijā ir teju vai nacionālais sporta veids. Aprēķini liecina, ka ēnu ekonomika ir trešdaļa no iekšzemes kopprodukta, bet vidējā grieķu ģimene kukuļos samaksā 1700 eiro (1200 latu) gadā.
Eiropas Savienības valstu līderi ceturtdien pulcēsies uz sanāksmi Briselē, kur spriedīs par iespējamo palīdzību Grieķijai, lai novērstu vēl smagāku krīzi. ES valstis raizējas, ka bez citu valstu palīdzības Grieķija nebūs spējīga pildīt savas saistības un varētu pamest eirozonu. Tas būtu ļoti negatīvs signāls par visas eirozonas stabilitāti, jo apliecinātu, ka dalībvalstis netiek galā ar saistību pildīšanu. Līdzīgas problēmas kā Grieķijai ir vēl vairākām ES valstīm, piemēram, Portugālei un Spānijai, kas grīļojas zem parādu nastas.