Pasaules jauniešu ziemas olimpiskās spēles ir jauna tradīcija, kuru cenšas ieviest Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), lai veicinātu sporta popularitāti jauniešu vidū. Līdzīgi kā «lielo olimpiādi», tās ieplānots rīkot reizi četros gados atbilstoši vasaras un ziemas olimpisko spēļu cikliem. Šajās spēlēs piedalās sportisti vecumā no 15 līdz 18 gadiem. I pasaules jauniešu ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās aptuveni 1000 atlētu, bet Latvija izcīnīja pilnu medaļu komplektu. Zeltu - Augusts Valdis Vasiļonoks hokejistu individuālo prasmju turnīrā, sudrabu - kamaniņu braucējs Riks Kristens Rozītis, bet bronzu - kamaniņu braucēja Ulla Zirne.
Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas apstiprināti šā gada 3. janvārī, ir uzskaitīti sacensību veidi, kuros sportistus var prēmēt par uzvarām. Šo sporta sacensību skaitā iekļautas arī olimpiskās spēles, un par tajās izcīnītu pirmo vietu var pienākties 100 000 latu. IzM un A. V. Vasiļonoka vecāku viedokļi gan atšķiras jautājumā par to, vai jauniešu olimpiskās spēles iekļaujas olimpisko spēļu definīcijā vai ne.
Ierastā kārtība ir tāda, ka uz prēmiju pretendējošo sportistu pārstāvošā sporta federācija vēršas IzM, kas pieteikumu nodod izvērtēšanai Latvijas Nacionālajai sporta padomei. Pēc tās ieteikuma izglītības ministrs iesniedz priekšlikumu par sportista prēmēšanu MK. Tomēr, kad Latvijas Hokeja federācija vērsusies IzM ar lūgumu piešķirt naudas balvu A. V. Vasiļonokam un viņa trenerim, saņemts ministrijas valsts sekretāra Mareka Gruškeviča parakstīts atteikums. Jaunatnes olimpiskās spēles neesot minētas attiecīgajos MK noteikumos, tāpēc nekādas prēmijas sportistam nepienākas.
To pašu IzM pārstāvji norādīja Dienai, tikai ar piebildi, ka nākotnē jaunie olimpieši uz prēmijām varētu pretendēt. «Ņemot vērā, ka šādas spēles notiek pirmo reizi, ministrija kādā no nākamajām Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdēm rosinās diskusiju par pasaules jaunatnes olimpisko spēļu iekļaušanu to sporta sacensību sarakstā, kurās par sasniegumiem var tikt piešķirtas naudas balvas,» solās ministrijas pārstāvji. A. V. Vasiļonokam prēmiju gan tas vairs nenodrošinātu, un viņa tēvu Oļegu Vasiļonoku ministrijas atteikums nav apmierinājis. «Pats esmu jurists, un man tā lieta ir skaidra. MK noteikumos nav izdalītas vasaras un ziemas olimpiskās spēles, kā arī olimpiskās spēles pēc vecuma, turklāt, pieņemot šos noteikumus, valdība jau zināja, ka drīzumā notiks jauniešu olimpiskās spēles. Ja būtu paredzēts, ka uz tām prēmijas neattieksies, tas arī būtu bijis jāuzraksta, tās atsevišķi izdalot, kā tas šajos noteikumos ir ar citiem sporta veidiem, bet tā nebija izdarīts,» viņš uzskaita savus argumentus.
Tādēļ viņa ģimene ar sūdzībām jau vērsusies pie augstākajām valsts amatpersonām, arī premjera un Saeimas priekšsēdētājas. «Jautājums ir, vai tie jaunieši sportisti kādam ir vajadzīgi. Tāpēc esmu gatavs darīt visu, ko tiesiskā valstī varu. Tagad mēneša laikā man ir tiesības vērsties administratīvajā tiesā, lai tad tā arī pasaka, vai juridiski korekti būtu šos jauniešus apbalvot vai ne,» skaidro O. Vasiļonoks.