Sākotnēji komisijā bija plānots pieņemt likumprojekta redakciju, kura paredzēja fizisko personu maksātnespējas procesa pabeigšanu trijos gados, ja persona segusi līdz 20% no kopējās parāda summas; divos gados, ja tā segusi 20% līdz 35% no parāda summas; gada laikā, ja persona segusi 35% līdz 50%.
Taču apvienības Vienotība partiju deputāti sadarbībā ar Komercbanku asociāciju iesniedza komisijai likumprojekta grozījumus, paredzot garāko bankrota procedūras laiku - četrus gadus. Otrs iesniedzēju grozījums paredz banku parādniekus sadalīt divās grupās - tajos, kuru parādsaistību apjoms ir līdz 100 000 latu, un tajos, kuri sasnieguši šo robežu un vairāk. Pirmie veidojot aptuveni 95 procentus no visiem parādniekiem, un šo personu maksātnespējas procesu varētu pabeigt divu gadu laikā.
«Šobrīd ir ļoti būtiski panākt vienošanos par regulējumu personām, kuru parādsaistības ir zemākas par 100 000 latu. Ir apsveicami, ka šobrīd vairākums komisijas locekļu atbalsta normu par bankrota procedūras pabeigšanu divos gados,» norādīja V. A. Krauklis.
Saskaņā ar Vienotības redakciju parādnieku, kuru parādsaistības sasniedz un pārsniedz minēto summu, balstoties uz maksājuma grafiku, saistības tiek dzēstas četru gadu laikā. «Sākotnēji deputāti bija vienojušies par triju gadu periodu. Nākamajai sēdei jāpanāk kompromiss - 3,5 gadi,» sacīja V. A. Krauklis.
Topošais regulējums arī nosaka, ja maksātnespējas procesa ietvaros pēc mantas pārdošanas persona segusi vismaz 51% no parādsaistībām, tās maksātspēja atjaunojas uzreiz un atlikusī parāda summa tiek norakstīta. Nenoregulēts un politiskām spekulācijām pakļauts pašlaik ir jautājums par tām personām, kuru milzīgās parādsaistības bankām radušās spekulatīvo darījumu dēļ ar nekustamo īpašumu. Attiecībā uz individuālā komersanta statusu topošajā Maksātnespējas likumā ir vēl daudz nepilnību, taču viens ir skaidrs - ja personai ir nodokļu parāds, tad atvieglotā bankrota procedūra tai būs liegta.
To nenoliedz arī Tautsaimniecības komisijas vadītājs, kurš šo jautājumu sola sakārtot rudenī. «Šis jautājums neveido likuma lielo rāmi. Ir svarīgi vienoties un pieņemt likumu ar galvenajām vadlīnijām.»